DIENASGRĀMATA. Akonkagva 2018

Jau trešo reizi no Latvijas startē veikala "VIRSOTNE" organizēta ekspedīcija uz Dienvidamerikas augstāko virsotni Akonkagvu (Aconcagua), kas atrodas 6960m virs jūras līmeņa. Mūs sagaida +30°C grādi ielejā un līdz pat -30°C grādiem vējā, augšējās nometnēs. Kāpsim pa Poļu ledāja traversa maršrutu, tas nav pats sarežģītākais, tai pat laikā nav arī klasiskais maršruts, kas pulcē daudz lielāku virsotnes tīkotāju skaitu. No Latvijas startējam piecu cilvēku sastāvā, Argentīnā mums pievienosies vēl trīs cilvēki, lai visi kopā dotos pretī sav izvirzītajiem izaicinājumiem.

Par Natālijas, Andra D., Andra Z. Aigara, Romāna un Arno gaitām nākošās 20 dienas jums stāstīšu es Jānis Urtāns.

Četras VIRSOTNE teltis uz uzceltas 5933 metru augtsumā un to iemītnieku modinātāji ir uzlikti uz 4:00, kad arī ir plānota brauciena kulminācijas sākuma fāze. Mēģināsim sasniegt šī kontinenta augstāko virsotni - Akonkagvu (Aconcagua 6960m). Paredzamais atgriešanās laiks ir ap 23:00 pēc Latvijas laika. Ziņosim par progresu. 

18:50 (pēc LV)

VIRSOTNE SASNIEGTA!!!

Īsi pirms septiņiem vakarā esam uzkāpuši tik tālu, ka tālāk vairs nav kur kāpt. Veselības apstākļu dēļ, Natālijai, diemžēl, sasniegt virsotni neizdevās.

Visi jūtas labi un gandarīti par paveikto.
ar sveicieniem Jānis.

Esam sanesuši pirmo mantu porciju uz Camp 3 (5450m), kas ir pēdējā nometne pirms virsotnes. Rīt ar atlikušo ekipējumu pārvācamies uz Camp 3 arī paši. Lēnu garu, soli pa solim esam pietuvojušies brauciena mērķim - virsotnes dienai.
Šodien Camp 3 satikām amerikāņu grupu, kas jau trīs dienas gaida piemērotsu laikapstākļus virsotnes izgājienam. Vējš ar ātrumu 75-80km/h ārdās virsotnē un liedz iespēju to sasniegt.

Arī gaisa temperatūra te ir pamatīgi noslīdējusi - vakar telts priekšnamā termometra stabiņš rādija -15°C. Bet zemo temperatūru te izjūt savādāk. Kost jau kož, bet nedzesē, nav tāds mitrums.
Progonzes sola uzlaboties, uz ko arī ceram. Visi jūtas labi un gatvi!
Ar sveicieniem Jānis.

Šodien esam pārvākušies uz Camp 2 (5450m). Nomente mūs sagaida ar saulīti un aizdomīgu bezvēju, kas sagalabājas kādas divas stundas. Un tad sāk piepildīties solītā prognoze - pūš stiprs vējš un sniegs - telti riktīgi purina. Pēc brīža vējš norimstas un jau pēc dažām minūtēm sākas viss no jauna. Līst ārā no telts negribas ne pa kam, bet dabiskās vajadzībes diktē savu. 

Sadūšojos un izlienu ārā no telts. WOW! Mēness nav redzams, bet viss ir zvaigžņu gaišs. Par cik tuvākā pilsēta ir 100km attālumā šo skatu baudīt netraucē nevina parazītgaisma - tikai zvaignes. Ilgi gan šo skatu nepavērosi, jo vējš gāž nost no kājām. Teltī termometra stabiņš rāda -6°C; ārā ar visu vēju noteitki ir pārdesmit. Un tas ir tikai Camp 2. Šodien ir atpūtas diena. bet Rīt jau jāstartē uz Camp 3. Nu jau var teikt, ka virsotnes diena mūsu galvās vairs nav nekas tāls un apstrakts.

Ar sveicieniem Jānis.

Kalnos ir tāds izteiciens: "Ceļamies ar saulīti!". Bet tam te ir pavisam cita jēgā kā var šķist. Camp1 ir auksti, lai arī termometrs par to neliecina un rāda nieka -1°C. Ūdens, kas sasalst katliņā dažu minūšu laikā liecina par kaut ko citu. Vējš ar ātrumu 50km/h rada nevisai patīkamas sajūtas. Grupa pretojās vējam -ūdens gan nē -tas vienkārši sasalst.

Šodienas plānā ir pārnest mantas uz Camp 2, kas ir 500 vertikālo metru augstāk. Neraugoties uz prognozēm par stipro vēju, kas var sasniegt 75km/h visi ir apņēmības pilni.
Sveicieni, Jānis.

Vakar bija atpūtas diena. Šodien esam atstājuši bāzes nometni un pārvākušies uz Camp 1 (4980m), kas ir izvietota tāda kā klinšu balona. Pieejam tam ir par milzīgu nobiru. Skats tāds it kā tuvotos pils aizsargbasteonam.

Šis nocietinājums būsu mūsu mājas uz dažām dienām. Te arī varm atvadīties no ierastā komfortu. Naktī gaisa temperatūra var noslīdēt līdz pat -10°C.

Visi jūtās labi un smagās somas nevienu nebiedē. Ar sveicieniem Jānis
Sveicieni, Jānis.

Pirmais smagais pārbaudījums ir mantu pārnešana no vienas nometnes uz otru. Šodien nesam mantas uz Camp1, kas atrodās uz 5000m atzīmes.

Mūsu vietējā atbalsta persona Hulio, kas uz kalna ir nostrādājusi 25 gadus, saka, ka lietu te navredzējis. Lai vai kā - līst pēdējās divas dienas. Mums gan ir paveicies, jo salīt cauri slapjiem nav sanācis.

Uz Camp 1 nolemjam iziet stundu agrāk un labi ka tā. Augšā bija sakidrs, ka līst posmā no 5000m uz BaseCamp 4200m. Bet pagūstam tikt teltīs līdz ar pirmajām pilēm. Rīt ir atpūtas diena. Visi jūtas labi. Sveicieni, Jānis.

Šodien nosacītā atpūtas dienas. Esam pakāpušies 200 metrus augstāk. Pārdalam mantas, kuras vēlāk būs jānes uz Camp 1. Bet šodienas savarīgāka un satraucošākā lieta ir mediciniskā pārbaude.

Visi esam atzīti par derīgiem turpmākam kāpienam. Tas gan tāpat bija skaidrs, jo grupa ir fiziski stirpa, bet svarīgi, ka to pasaka ārsti. :)

Laika prognoze rītdienai saka, ka būs lietus, līdz ar to būs jākustās ātri, lai paspētu iekārtoties teltīs lidz sāk līst.

Sveicieni visiem, Jānis.

Šodien esam nonākuši līdz lielajai bāzes nometnei Plaza Argentina (4200m). Gājiens uz augšu nebija pats smagākais, bet šajā karstumā zināmu nogurumu, tas ir radījis. Pa šodienu esam pievarējuši 1000 vertikālos metrus. Rīt ir pelnīta atpūtas dienas, kuru izmantosim aklimatizācijas kāpienam.

Bāzes nometne ir mums ir labi iekārtota. Mums ir lielā dzīvojamā telts ar galdiem un krēsliem. Taisni jāsaka, ka tāds komforts kalnos ir izklaidīgs, bet nedaudz jau drīkst :) Galu galā tūdaļ pārcelsimies uz augšējām nometnēm, kur komforts būs jau stipri ierobežots. Visas ziņas turpmāk tiks sūtītas caur satelītu.

Turpmākās dienas ziņas būs īsas, jo zona te beidzas un tālāk izmantois satelītu, lai nosūtītu ziņas.
Sveicieni! Esam sasnieguši Casa de Piedra (3240m). Pirmā diena gājiena diena - esam veikuši pirmos 12 km - tā teikt ielocījuši kaulus, lai turpmākās dienas virzītos arvien augstāk. Ārā pamatīgs kartsums +30°C, kas liek justies kā ellē.

Kā jebkurš ekspedīcijas tipa brauciens, pirmā diena ir formalitāšu diena. Jau no paša rīta sākam ar atļauju kārtošanu, maksājumi, paraksti, tiekam cauri gana veikli un jau vienpadsmitos esam atpakaļ viesnīcā. Nākošais darbiņš ekipējuma pārbaude, tomēr dažas lietas ir piemirsušās, tās vajag iet un sameklēt. Nereti cilvēki Latvijā sūdzas par to ka Outdoor precēm nav gana labs piedāvājums. Nu tad atbrauciet uz šejieni! Mendoza, pēdējā lielā pilsēta caur kuru iet praktiski visas Akonkagvas ekspedīcijas. Tāda Argentīnas Šamonī, pat varētu teikt. Piedāvājums nu piedodiet, bet pat JYSK ir atrodami labāki paklājiņi, cena raksturojama krievu valodā “grabjoš!”. Paklājiņš, kas ap Līgo laiku Latvijā maksā ap 6€ šeit maksā līdz pat 40€. Kāpēju klasika Thermarest Z-lite, kas Latvijā jau skaitās dārgais (44€), šeit iegūstams par 85€! Tomēr dažiem nākas šo to piepirkt.

Šeit lielākā daļa veikalu strādā līdz 13:00 un tad no 17:00, dienas vidū ir tik karsts ka nav ne mazākā vēlme būt ārā. Strādā tikai kafejnīcas. Tas gan redzams arī lielā daļā apkārtējo cilvēku, pa dienu ir jāēd! Tāpēc arī veikala skatlogā manekens ir ar labu lieko svaru un punci, izmērs XL manekenam virsū nu tā, ne visai uzstīvējas.

Kamēr pilsēta ēd es skraidu pa pārtikas veikaliem, muitas politikas dēļ no Latvijas nav iespējams atvest visu jau sagatavotu, tādēļ tam jāvelta laiks šeit. Sākumā atrast vajadzīgos produktus, kas patiesībā ne visām produktu grupām ir viegli, tad to sapirkt, atnest uz viesnīcu un vel pārpakot. Atbrīvojoties no liekā, kopā sanāk 44kg pārtikas. Specializētā vesta no Latvijas, šeit sapirkta svaigā, vismaz pirmajām dienām.

Rītdiena mums sāksies agri! Brokastis 6:00, 6:30 dodamies uz ekspedīcijas sākuma punktu.

Kā jau visi kalnu braucieni, arī šis sākas ar Lidostu. Ar pacilājumu par brauciena sākumu un nopūtu par nākošajām 26 stundām pārlidojumos un gaidīšanu lidostās dodamies uz savu geitu. Pirmais lidojums iesildīšanās - 2,5h otrais lidojums, izaicinājums 13h, trešais nu jau nieka 2,5h.
Argentīnai ir diezgan strikta importējamās pārtikas politika, svara un produktu ierobežojumi, muitas deklarācijas utt. Zinu ekspedīcijas kam tas ir radījis lielas galvas sāpes. Stumju ratiņus uz muitas pusi, redzēs kā nu būs, ratiņos 68kg personīgā un grupas ekipējuma, tai skaitā pārtika, kas ir virs atļautajām normām. Somas lieku uz lentes ... dāma rentgenam otrā pusē sāk knosīties ... redzu kaut kas nepatīk, pag, bet mani trīs Osprey Airporteri( starp citu, ekspedīcijās supernoderīga manta) jau ir izbraukuši ārā. Nezinu kāds, bet šobrīd te ir kaut kāds velo pasākums, pilna lidosta ar velobraucējiem, kas stumda šurpu turpu savus izjaukto velosipēdu koferus. Dāmai aiz rentgena kaut kas nav iepaticies riteņa koferī, es esmu ticis cauri bez nekādiem jautājumiem. Tai pat laikā Natālijai, Andrim Z. un Romānam vispār parādīja ar pirkstu uz caurumu starp rentgeniem, lai iet cauri tur. Var sanākt ar tā.

Lidostā satiekam Hulio, viņš mums palīdzēs ar iekšējo loģistiku, īsa auguma, superbrūnu seju, vīrs pēc piecdesmit. Uzreiz var redzēt - iekšā tam kalnu velns. Pagājušajā gadā nosvinējis 25. gadadienu kopš organizē kāpienus tieši Akonkagvā. Interesants vīrs pēc iekārtošanās viesnīcā aizejam vel izrunāt loģistiku un tāpat vien papļāpāt. Viņš ļoti nobrīnās par mani, 31 gads, divi bērni un vel organizē kalnu braucienus, Argentīnā tas nav ierasti ka tik jauni ir ar bērniem un aktīvi darbojas. Parādās pirmās atšķirīgās iezīmes.

Lielo atšķirību mēs ieraugam vakariņās. Argentīnā nepasūtīt steiku būtu grēks, tas protams ir apgrūtinoši grupas veģetāriešiem... Uz šķīvja tiek pasniegts steiks... pie mums tas būtu drīzāk cepetis mazai ģimenei, nevis viena porcija. Mums steika porcija ir gandrīz pus kilograms gaļas, piedevas par neskaitot. Andrim Z. Tāpat uz šķīvja nekam vairāk kā gaļai vieta neatliek. Bet IR garšīgi ar!
Noskatāmies pārīti kurš pasūta gaļu, apjoms ko viņiem atnes līdzinās mūsu lielā šašliku spaiņa tilpumam. Tā ar viņi visnotaļ ātri tos 3+ ceptās gaļas kilogramus notiesā.

Šīs tehniski ir brauciena pirmās divas dienas, bet praksē tā vienmēr šķiet kā viena ļoti gara diena. Nakts viesnīcā, rīt formalitātes, tad sakārtot ekipējumu un dodamies iekšā ielejās lai kāptu augstāk!