DIENASGRĀMATA. Patagonija 2017

Andris: "Nakts pavadīta pamatīgi vējaina, nekādu pārsteigumu :). Taču rīts skaidrs un laiks dzestrs.
Nakts laikā no Viedmas atdalījušies neskaitāmi ledus blāķi un tagad līcis ir pilns ar aisbergiem! Vakar praktiski to nebija! Hm... ja tādā ātrumā ledājs jūk kopā, nav brīnums, ka to apmeklēt kļūst bīstami. Lai arī kā, bet Viedma joprojām ir lielākais ledājs Argentīnas teritorijā.
Nojaucam nometni, sazināmies pa rāciju ar kuģi.
Jau pēc neilga laika tālumā parādās katamarāns. Pēc brīža tas jau ir klāt. Super! Uz klajā mūs sagaida Cola, alus un vietējie pīrādziņi!
Nobraucam likumu gar Viedma ledāju. Huans izmisīgi mēģina nomakšķerēt nelielu aisberga gabalu dzērienu audzēšanai, tomēr šoreiz loms ir par lielu un to neizdodas izcelt. Bet labi vien ir, par karstumu neviens nesūdzas :)
Debesis pavisam skaidras un skatienam atvērtas visas virsotnes Huemul, Fitz Roy, Cerro Tore, Cerro Solo utt. Pēdējie kadri, atvadu lēciens un mūsu trekings šai apvidū ir oficiāli noslēdzies! Viva Patagonia!"

Andris: "Sākas jauns, jauks rīts. Dzirdams, ka virs mums kaut kur skrien vējš, bet mūsu pļavā aizvējš un drīz jau klāt arī saulīte. Ar ierastām kustībām tiek pakotas somas. Gatavojamies doties pretī mūsu pārgājiena pēdējai pārejai Paso Huemul 1005m. Šodienas maršruts ved gar Viedma ledāju. Jau uzkāpjot uz morēnas skaidrs, ka atkal būs jācīnās ar vēju :). Tā arī ir. Maršruts ved augšup, lejup, brīžam pa morēnu, brīžam pa Huemul masīva nogāzi. No augstākiem punktiem redzams Ice Field. Viedmas ledāja masas no tā stumjas uz leju. Šķērsojam kalnu upes. Nemanot pieveikts arī kāpums uz Paso Huemul. Esam nonākuši vietā, kur būtu jāceļ nometne. Huans, sazinoties pa rāciju, noskaidro, ka kuģītis mums pakaļ rīt ieradīsies jau 9:30. Pieņemam lēmumu veikt šodien arī rītdienas maršrutu pa stāvo nogāzi līdz Viedmas ezera krastam, bet pirms tam izmest līkumu un apskatīti Viedmas ledāja ieplūšanu Viedmas ezerā un kondoru ligzdas. Vējš pamatīgs, bet skats uz ezera un ledāja saplūšanu vienreizējs!!! Ezera līcī daži aisbergi. Kondorus gan neizdodas sastapt, taču pēkšņi pārsteidz viens huemul tēviņš, kurš ziņkārības dzīts iznācis ar mums iepazīties :).
Skaists dzīvnieks ar jaunajiem radziņiem, piesardzīgs, bet pavisam ne bailīgs!
Esam sākuši savu Vuelta Huemul ar huemul mātīti un beiguši pārgājienu ar huemul briedi!! :) Skaisti! Vienīgi Cerro Huemul paliek nākamai reizei :)
Seko 2h nervus kutinošs nokāpiens pa klinšainu nogāzi par aizķerēm izmantojot visu, pie kā var pieķerties. Kāpjot lejā, var just, ka atgriežamies citā gadalaikā, šoreiz siltā vasarā. 19:00 visi sveiki un laimīgi esam lejā :). Iekārtojam nometni pļaviņā pie lagūnas. Nu vairs atliek priecāties par paveikto, baudīt pavasara vakaru un gaidīt rītdienas kuģi.
Naktī atkal spēcīgs vējš, ik pa laikam dzirdami dobji būkšķi, kur no Viedmas ledāja atdalās ledus aisbergi. Ledājs strauji sarūk, tā pārvietošanās ātrums esot 1,5m diennaktī. Diemžēl erozija ietekmējusi arī ledāja apskates veidu. Šogad ir pirmais gads, kad uz tā ir aizliegts veikt pastaigas. Nākas samierināties ar “skatu no malas”."

Andris: "Beizot pavadīta klusa nakts! Pat neticas, ka var pagulēt kaut kur ārpus lidostas :).
Laika apstākļi rīta pusē ideāli kāpšanai, taču ne vairs uz Huemul virsotni, bet kāpšanai uz pāreju Paso del Viento jeb Vēja pāreju (1415m).
Ar prieku pametam putekļaino nometni un sākam ceļu gar Rio Tunel līdz vietai, kur varēsim to šķērsot. Šodien upe daudz mierīgākā, kā iepriekšējās dienas. Nākas saņemties, izmesties un nodoties kārtējai aukstā ūdens spā procedūrai. Patīkami noskatīties kā cilvēki darbojas aukstajā ūdenī :)))
Skaists kāpiens caur milzīgiem klintsbluķiem un nonākam uz Rio Tunel ledāja. Atkal jau klāt ir brāzmainais vējš, kurš dzenā mākoņu vālus pa Cerro Grande virsotnēm. Tipiskais Patagonijas laiks negrib mūs laist vaļā krietni neizpūtis :)
Stāvais kāpiens pa nobirām un akmeņu krāvumiem prasa labu spēka atdevi.
12:30 esam sanieguši Paso del Viento sedlieni! Daudz sniega, spēcīgs vējš, bet panorāmas skats uz nebeidzamo sniega un ledus valstību aiz pārejas liek aizmirsties!! Super. Esam punktā, kur sāk akumulēties ledus Viedmas ledājam, redzam tālumā lielo Ice Cap, no kura kā aisbergi paceļas klinšaino kalnu virsotnes. Neticami plašumi mūsu priekšā. Ledus lauka izmēri ir pārsteidzoši ~350km virzienā no Ziemeļiem uz Rietumiem, un tas viss nebeidzamā kustībā, neticami, kur esam nokļuvuši!
Daudz foto, neliela uzkoda un vējš dzen kāpt mūs lejā. Dodamies uz nakamo nometni Casa Paso del Viento. 2h gājiens un esam atgriezušies zaļumā. Zaļā pļaviņā pie Refugio ezeriņa ar kristāldzidru ūdeni sacēļam teltis. Vakars arī mierīgs, jo esam nosacītā aizvējā aiz Viedmas morēnas. Pakāpjoties uz morēnas, var papriecēt acis ar Viedmas varenumu."

Andris: "Beidzot klāt rīts. Plāns par virsotni “izsapņots”. Lai gan vējš kļuvis mazāks, tas aizvien ir spēcīgs, taču galvenā problēma kāpienam ir upe, kuru šķērsot brienot ir nereāli. Naktī uzsnidzis svaigais sniegs, tas šobrīd aktīvi kūst un līmenis kombinācijā ar vēju radījis nepārvaramu škērsli. Upe izgājusi no krastiem arī vietās, kur tā vakar vēl nebija. Rīta pusē ārā vēl ik pa laikam viegli puteņo. Nekas cits neatliek kā doties pastaigā pa ieleju. Huans solās aizvest uz kādu jauku vietu kur Rio Tunel tiešām veido tuneli starp klintīm. Izejot ir vēl krietni auksts un puteņo, bet pēc brīža viss jau nomainās! Pēkšņi sāk spīdēt saule un vēja brāzmas arī mazinās. Vienīgās sliktā laika pazīmes - no karastiem izgājusī upe, ko nevar savādāk šķērsot, kā tikai brienot basām kājām - labs piedzīvojums un kāju spā :)
Līdz tunelim protams nav nekādas takas, tur var nokļūt tikai pa lopu stigām un purvainām ganību pļavām, kuras pilnas ar pienenēm dažādās gatavības pakapēs. Esam klāt. Jāsaka tā, ka šodienas abi galvenie apskates objekti - gacho mītne (sabrukusi ganu būda) un upes klinšu tunelis nav nekādi elpu aizraujoši, bet tas ir labākais, ar ko varējām aizpildīt šo, laika apstākļu izmainīto dienu. Šoreiz Cerro Huemul nevēlējās, pieņemt retos viesus.
Labums ir tas, ka vakarā apstākļi ir uzlabojušies un cerams rīt varēsim turpināt ceļu uz Passo Del Viento, lai redzētu lielo Ice Cap!
Nometnē daudz nolauztu koku zaru. Dīvaini bet neviena telts nav saspiesta :D!"

Andris: "Nakts pagājusi skaļi! Jau izrāpojot no telts, skaidrs, ka šī diena paies nometnē, jo paiet dēļ vēja nebūs iespējams. Gaidām laiku. Atceroties pagājušo gadu, šī vieta likās jauka un mīlīga, upe, lagūna, pļava ar pavasara ziediņiem, saule un miers. Šogad skarbs vējš, ūdenim tuvoties pagrūti, jo tas tiek celts augšup, lagūnā viļņi kā jūrā! Izejot nelielā pastaigā vairākas reizes jāmetas gar zemi, lai brāzmās nenorauj no kājām, pie lagūnas vējš nes līdz smalkos akmentiņus, kuri sitas pret apģērbu kā skrotis!
Ar apbrīnu noskatamies, kā daba ir pielāgojusies šejienes apstākļiem, mazie putniņi lidinās vējā ļoti meistarīgi, lengas koki krakst, taču nelūst, mazie pavasara ziediņi aizvērušies un pieplakuši zemei gaida labākus laika apstākķus.
Beidzam īso pastaigu un salienam atkal teltīs. Diemžēl prognozes arī uz rītdienu neiepriecina, vēja spēks mazināsies, bet sola nokrišņus. Bet mums taču rīt jākāpj Cerro Huemul!!!
Nometne pavisam tukša, vairāki devušies jau lejā.
Vakarā skaidrs, ka kāpšanai labvēlīgus apstākļus nesagaidīsim un jau par 90% esam atteikušies no iespējas uzkāpt Huemul.  
Šodienas galvenais notikums - mūsu komandai pievienojusies Milena! Maza auguma, trausla kapējmeitene, kura izrādās būs mūsu pavadošais nesējs kopējam ekipējumam! Ups...
Vējš nerimst arī naktī. Pat otrādi! Nu jau liekas, ka guļam nevis lidostā, bet reaktīvajā dzinējā iekšā!!! Teltī turbulence!!! :) Lūst vecie koki, zari, sāk arī putināt slapjš sniegs!! Paldies Dievam neviens zars neķer mūsu teltis, bet vairāki piezemējas krietni tuvu. Tāda stāvoklī arī paiet nakts. Teltī ap +6C. "

Andris: "Nakts pagājusi mierīgi. Teltī +7C, ideāla temperatūra, vējš ir, bet tipisks - Patagonijas :)
Izejam 8:00. Jau pēc 30min esam nokļuvuši pie Torro ezera, aiz kura būtu laime redzēt Cerro Torre. Šoreiz nekā, tas sapulcējis ap sevi mākoņu kaudzi. Ezerā peld vairāki, nelieli aisbergi, kas atdalījušies no Glacier Grande.
Te arī sagaida pirmais pārbaudījums - Fitz Roy upes šķērsošana “Tiroliešu stilā”, izmantojot trosi ar trīsi. Neliela instruktāža un visi, pa vienam, ar starp kājām iespiestu lielo somu esam pārcēlušies upes otrā pusē. Uff... esam prom no galvenajām tūristu takām un sākam kāpienu stāvajā Agachonas pārejā (1354m). Pamazām arī vējš pieņemas spēkā, taču ejot pa Lengas koku meža džungļiem to īpaši nejūt. Visapkārt saldenā pavasara smarža. Pēkšņi mūs pārsteidz meža zvērs! Tas ir apkārtnes galvenais varonis un pamatiemītnieks Huemul, kas ir līdzīgs stirnai, vai mazam alnim! Pārsteidzoši, ka viņš no mums nebaidās un pielaiž diezgan tuvu klāt, laikam jau šeit cilvēks vēl nav paspējis sabojāt attiecības ar šo dzīvnieku. Arī Huans ir pārlaimīgs, un cenšas lopiņu nofočēt maksimāli tuvu, jo sastapt to šeit ir tiešām retums. Jācer, ka mums tā ir laba zīme :).
Izejot ārpus mežu zonas, sākas pasmags kāpiens pa nobirām, bet apkārtējie skati uz Fitz Roy virsotni un visu Fitz Roy ieleju ir apbrīnojami, neskatoties uz nelielo putekļu miglu ko sacēlis brāzmainais vējš.
12:00 esam augšā - paveras skats uz mūsu Cerro Huemul! Tā virsotne mākoņos, bet varam novērtēt kāpiena nopietnību :).
Pārejot Agachonas pāreju esam nokļuvuši Rio Tunel ielejā. Hm... vējš spēcīgs.. pa mežiem ejot liekas, ka viss vēl labi, bet izejot klajākās vietās brāzmas ir izcili spēcīgas.
17:00 sasniedzam Torro nometni. Nometne izvietota klinšu aizvējā starp kokiem, taču smalkās un melnās smiltis vējā saceļ pamatīgus, menlus putekļus un pēc mirkļa tie jau ir visūr acīs, starp zobiem, teltīs, mugursomās utt :)
Aiziet līdz Rio Tunel kļūst jau par izaicinājumu. Pagaidām par tās šķērsošanu brienot var pat aizmirst.  
Pie vakariņām noskaidrojam laika prognozes. Tās par neko labu neliecina... Vējš pieņemsies spēkā un iespējami nokrišņi, turklāt ir silts un sniegs un ledus kūst, kas nozīmē, ka upju līmenis un straume celsies. Skaidrs - rīt par kāpienu Cerro Huemul jāaizmirst un jānogaida ņemot brīvdienu.
Naktī jūtamies, it kā teltis būtu uzceltas lidostā :)"

Andris: "Vakardienas vakars beidzās ar negaidītu sniegu un lietus maisījumu, lai gan nekas par to neliecināja. Pēc tā gaiss bija pilns ar saldenu pavasara smaržu. Tādās noskaņās arī devāmies pie miera.
No rīta viss kā norunāts: Huans klāt, kāpjam busā, pārbraucam uz mūsu pamattrekinga sākuma punktu Hosteria El Pilar. Kāpsim augšup, lejup pa Rio Blanco upes ieleju. Rīts pamatīgi dzestrs, bet vēja nav.
Šodienas maršruts ved cauri vietām, kuras skatiem bagātas un viegli pieejamas no El Chalten, tapēc uz takas manāma paliela satiksme. Laiks arī atbilstošs un redzamība laba. Dragājam augšā uz Laguna de Los Tres, no kuras vislabāk un vistuvāk var redzet Fitz Roy stāvo tēlu, kas visas apkārtnes klasika un simbols. 1h stāva kāpiena pa akmeņainu taku un esam augšā. Par tūristu apmeklējumu nevar sūdzēties. Dažādi cilvēki ar dažādu gatavības pakāpi raušas augšup morēnā “apčamdīt” Fitz Roy. :)
Mums kalns ir labvēlīgs un atvēries pilnībā. Los Tres ezers gan vēl aizsalis. Ziema bijusi skarbāka, kā pagājušo gadu un tāpēc tas vēl klāts ar ledus un sniega kārtu, kalna nogāzēs arī daudz sniega. Blakus ezers Lago Sucia gan ir vaļā un žilbina ar savu zilo nokrāsu. Skati vienreizēji! Dabas īpatnības arī - klinšainas virsotnes ar iekrātiem ledājiem un Kolkas ragam līdzīgas smilšainas “kāpu zonas”, viss vienu viet.
Ieturam nelielas pusdienas un turpinām gājienu gar Lagunas Madre un Hija (Māte un Meita) ezeriem. Hija ezera ūdens dzidrs, jo uzkrājas tajā no avotiem, lietus un sniega, nav saduļķojuma. Sapildām ūdens pudeles un soļojam līdz Laguna Torre bāzes nometnei. Iegriežoties ielejā, tālumā redzams stāvais Cerro Torre (3102m) klints tornis. Esam priecīgi, ka to izdevies redzet, jo jau pēc īsa mirkļa tornis ietinas mākoņos. Cerro Torre ir pirmais kalns/šķērslis visiem mākoņu veidojumiem, kuri sākas virs Lielā ledus lauka (Icefield).
Sasniedzam Thorwood nometni. Uz kājām esam bijuši 9,5h.
Ir labas ziņas un ne tik labas ziņas - sazinoties pa rāciju, noskaidrojās, ka rīt laiks gaidāms labs, bet parīt pilnīgi traks vējš... Nu ko, skatīsimies ... :)"

Andris: "Šodien brīvdiena. Katrs izmanto to pēc saviem ieskatiem. Priekšpusdienā aizbraucam uz El Chalten izbaudīt nedaudz civilizācijas labumus. Arī WiFi, lai varētu nosūtīt šīs ziņas Jums, Latvijas rudenī dzīvojošajiem.
Šodien lielisks laiks - saule, minimāls vējš, pa ceļam redzamas arī Fitz Roy masīva stāvās virsotnes smailes! Pavasaris uzņem apgriezienus! Visi jūtas labi, Sveicieni visiem!
Nākamā sazināšanās būs iespējama pēc 6 dienām, kad atkal nokļūsim atpakaļ El Chalten!"

Andris: "Pavadīta pirmā nakts teltīs. Naktī atkal baudījām izcilas vēja brāzmas, vien prieks, ka esam izvēlējušies labu aizvēju un pūtienus šeit tik stipri nejūt. Bez aizķeršanās novācam nometni. Pārbaudīts tiek katrs sīkums, lai tikai neatstātu šeit nekādas mūsu uzturēšanās pēdas! Huans šai ziņā ir izcili prasīgs un ar lielu atbildību pret dabu. Pat sūnu nobradāšana, bez vajadzības tiek vērtēta super negatīvi.
Veicam to pašu Via Ferratu virzienā uz leju, kas nebūt nav vieglāk, bet visi 1,5h laikā esam lejā pie Diablo ezera un sākas kārtējais pirmgājēju kāpiens - pa stāvu nogāzi meklējam ceļu uz 1000m augstāko Lomo Del Diablo virsotni (1750m). Protams, šeit nav takas, nav nevienas cilvēka radītas atzīmes vai norādes. Arī Huanam šis ir pirmais kāpiens šai virsotnē no Diablo ezera puses. Sākumā bradājam sūnas, vēlāk tās nomaina stāvas nobiras, vēl augstāk sniega sanesumi. Smagi rāpties augšup ar visu iedzīvi uz muguras, skarbumu papildina vēja brāzmas, kuras brīžiem ir ar vētras spēku. Jā tas ir stiprs vējš, bet nekas anormāls šeit - just Patagonia Weather! Brīžam kājās noturēties pagrūti, īpaši vieglākām meitenēm.
Panorāmas skati ir ierobežoti ar mākoņu krāvumiem, redzam tuvākās virsotnes Newmayer un pārējās, Fitz Roy šodien negrib mums pavērties. Pēc 3,5h kāpiena esam sanieguši izcili vējainu plato pirms pašas virsotnes. Palikuši pēdējie 50m. Aizvējā apēdam līdzi uznestās maizītes - smalka vieta, smalkām pusdienām.
Ralfs nolemj izbaudīt aizvēju un pusdienas vienatnē un sagaidīt mūs atceļā.
Pārejie atstājam lielās mugursomas aiz akmeņiem un startējam, 20min kāpiens un esam augšā!!! Pirmā Patagonijas ceļojuma virsotne sasniegta Lomo del Diablo 1764m!! Ura!!! Vējš ne mazāks kā izdevies piedzīvot Akonkagvas kāpienā. Foto sesija ar dažādām atribūtikām un laižam lejā uz kempingu pa kalna otru nogāzi. Jau tālu lejā redzam Laguna Condor ezeru ar kempingu un domās jau “sajūtam” cepta jēra aromātu !
Kāpjot zemāk pamazām arī atveras panorāmas, redzams pat Viedma ezers, kurš izskatās, ka būtu kalnā, zem mums veidojas varavīksne. Saguruši, bet gandarīti 17:30 sasniedzam kempingu. Pamatīgas svētku vakariņas ar karstu baļļu un dušu! Super, esam veiksmīgi noslēguši Patagonijas ceļojuma iesildošo 3 dienu pārgājienu ar ledāju, ar Via Ferrata kāpšanu, ar virsotni, ar ekipējuma iemēģināšanu! Muy Bien!"

Andris: "Rīts Puesto Cagliero būdā sākas nemierīgs. Liekas, ka aiz loga ir vētra. Visās šķirbās kauc vējš, pie kam brāzmas ir izcili nevienmērīgas.
Vieglas brokastis un esam gatavi doties dziļāk Diablo ielejā.
Šodienas mērķis - Cagliero Sur ledājs. Lai to sasniegtu jāpieveic Via Ferrata, kas novilkta pa klinti virs Diablo ezera. Ferrata nav ļoti sarežģīta, bet jebkurā gadījumā jauns pārbaudījums tiem, kas to dara pirmo reizi. Arī pati Via Ferrata ir jauna, jo izveidota tikai pāris nedēļas atpakaļ un esam pirmā grupa, kura to šķērso.
Pēc 2,5h kāpšanas esam klāt vietā, kur ledājs ietek ezerā. Super! Cagliero Sur nav liels, bet skaists ar ziliem seraku krāvumiem. Ik pa laikam nodārd kāda neliela lavīna. Uzceļam teltis, iekārtojamies, dodamies pastaigā pa ledāju. Ņemot vērā, ka Via Ferrata ierīkota pavisam nesen, esam arī vieni no pirmajiem, kas šo ledāju apmeklē, un paši pirmie, kuri paliek šeit nakšņot! Patīkami iejusties pionieru lomā un novērtēt dabas neskartību!
Kā balva mums uzspīd saulīte, pierimst vējš un ledus pastaiga kļūst īpaši baudāma. Visi padarbojamies arī leduskāpšanu ar augšējo drošināšanu. Daudziem šī ir jauna pieredze darbā ar leduscirtņiem. Vēlāk uzkāpjam gandrīz līdz pašam ledāja sākumam, vietai, kur akumulējas ledāja masa. Interesanti, ka Patagonijā šādi iespaidīgi ledāji atrodas vien ap 1000m augstumā. Uz ledus esam pavadījuši gandrīz 4h. Atgriežamies nometnē, agras vakariņas un salienam pa teltīm, lai rīt jau agri startētu uz Lomo Del Diblo virsotni. Nebūs viegli to veikt ar visu iedzīvi uz muguras, bet mēs esam  stipri. Viva Patagonia un paldies par šo jauko dienu!"

Andris: "Šodienas rīts tāds sportisks. Rosība sākas agri, krāmējam somas 3 dienu pārgājienam. Laiciņš Chalten labs, neliels vējelis, bet skaidrs. 9:00 visi gatavi doties. Ar busiņu pārbraucam uz Les Huemules parku, kur ir mūsu starta vieta.
Dodamies gar Rio Electrico līdz Lago Electrico. Ar katru kāpuma metru, diemžēl, maitājas arī laiks, ceļas vējš, mazinās redzamība un birst maigas sniega pārslas. Patagonijā dažu stundu laikā ir iespējams izjust visus 4 gadalaikus.
Kad tiekam līdz Marconi ledāja morēnai vējš jau ir pamatīgs. Ledāju redzam, bet ilgāk par 10 min virs morenas uzturēties negribas, vieglākos var aizpūst.
Turpinām gājienu līdz Laguna Azul un Laguna Verde. Panorāmas skati uz slavenajām virsotnēm Fitz Roy (3375m), Electrico caur mākoņu segu. Taču priecē jau arī tas! Turpinām pa Rio Diablo ieleju lidz Puesto Cagliero kalnu mājai, kura atrodas tieši iepretim Cagliero Sur Ledājam. Esam nosoļojusi ar lielajām mugursomām 19km 8h laikā. Mājiņā patīkams kamīna siltums, aiz loga, diedelējot pārtiku skraida sarkanā lapsa. Skats uz ledāju un ezeru vienreizējs. Malbec + lēcu sautējums + aprikožu kompots ar dulche de leche (vārīts iebiezinātais piens) un varam doties pie miera trīsstāvīgās gultiņās.
Rītdiena būs pavisam savādāka!"

Andris: "Pārlidojumi beigušies! Ar šodienu varam teikt, ka beidzot sākas Argentīnas piedzīvojums.
Buenosairesas lidostā mūsu četrotnei (Andrim B., Ralfam, Gatim un Staņislavam) pievienojas Agnese un Agita, 3h lidojums un esam El Calafate, kur satiekam mūsu pēdējo grupas iztrūkstošo posmu Andri E. Super! Visas somas atnākušas, paši esam satikušies, nu kāpjam busā, lai dotos uz Patagonijas trekinga galvaspilsētu El Chalten.
Priecē laika apstākļi un pozitīvās prognozes. Lai gan ir pamatīgi vējains, ko varēja just jau lidmašīnai sēžoties, debesīs ir tikai atsevišķi gubu mākoņi un spilgta saule, temperatūra ap 12C.
Izbraucam uz slaveno Ruta40 maģistrāli, kura savieno Argentīnas Ziemeļus ar Dienvidiem. Busu pamatīgi pluinī vējš, apkārtne atgādina tuksnešainu stepi, vien Lago Argentina un Lago Viedma žilbina ar saviem košajiem ūdeņiem. Tālumā redzami sniegotie masīvi, no kuriem Viedmā ietek Viedmas ledājs. Fitz Roy, Cerro Toro stāvi skaisti sakrājuši sniega segas un ietinušies spoži baltos gubu mākoņos!
Klāt arī El Chalten! Urā.
Iekārtojamies omulīgā viesnīcā, pilsēta arī attīstījusies, nākuši klāt vairāki jauni restorāni. Uz ielām jau patīkamāka tauta, Dienvidamerikas Outdoor mode.
Nokārtojam dažas formalitātes. Tiekamies ar mūsu nākošo dienu gidu Huanu, izrunājam plānus (tiešām patīkami cilvēki ir argentīnieši).
Vakars paiet piesardzīgā svētku noskaņojumā, rīt sākam pārgājienu & Latvijai 99! Iededzam sveci, paceļam glāzi Malbec. Tiešām svētku sajūta!
Rīt pazūdam no sakariem uz 3 dienām Patagonijas kalnos. Sveicieni visiem no jaukā pavasara!"