DIENASGRĀMATA. Elbruss 2019

Ir piektdienas vakars, kamēr dauzi atpūšas Vecrīgas ielas astoņi optimistiski un piedzīvojumu alkstoši cilvēki ar lielām somām tiekas Rīgas lidostā. Ekspedīcijas mērķis ir sasniegt Kaukāza augstākā kalna virsotni - Elbrusu (5 642m). Daļa grupas jau ir ļoti labi savstarpēji pazīstama - Marts, Ieva, Arta un Māris mēģināja sasniegt Elbrusa virsotni pagājušajā gadā, bet diemžēl tad mums to neļāva laika apstākļi - spēcīgais vējš, kas sasniedza 85km/h aizvējā. Savukārt Sergejs gada sākumā kopā ar mani, Māri un Ievu devās uz Argentīnu, kur mēs sasniedzām Akonkagvas (6 962m) virsotni. Šoreiz mūsu kompānijai pievienojies vēl ir Vilnis un otra Arta.

Ir pagājušas vien sešas stundas un jau esam Kislovodskā, kur mūs sagaida šoferis Sergejs, ar kuru mēs jau esam pazīstami. Šo dienu mēs pavadām tirgus, pārtikas veikalu un vietējo kulināriju apmeklējumos, gādājot pēdējās lietas. Rīt agri no rīta braucam uz bāzes nometni.

Šī diena ir noslēgta! Prieks atkal būt šeit un satikt paziņas un kolēģus!

Jānis Urtāns no pēdējās pilsētas pirms Bāzes nometnes!

No rīta paspēju aizskriet uz tirgu pēc saiga lavaša. Tas mums būs brokastīs ar pesto, parmezānu, sīpolu un vietējo svaigo sieru.
Salādējam visas mantas vienā Ņivā un vienā Patriot džipā. Ceļš šķiet pavisam ātri paskrien, pat bedres īsti nejūtu, laikam būšu pie šīs "eksotikas" pieradis. Artai gan šis brauciens šķiet “aizraujošs” - daļu ceļa tā pavada iekrampējusies Vilnim roka. Ceļš nav pārāk izskalots, šķērsojamā upe ar maziņa, sakabes āķis vien dažas reizes atsitas pret zemi un akmeņiem braucot šo ceļu līdz bāzes nometnei. Bet tas viss piederas pie lietas!

Esam sasnieguši Bāzes nometni (2500m). Ātri iekārtojam teltis, uzēdam un dodamies izlocīt kājas. Žigli uzskriesim līdz vismaz 3000m. Ejot lejā sākas krusveidīgs lietus. Bet baigi nesamirkstam. Gatavojam vakariņas un spēlējam līdz paņemto galda spēli.  
Pilnīga tumsa šeit jau ir 20:30. Pa teltīm! Njā… jāiet gulēt, bet… zinu ka pie Sašas un Oļas (nometnes vadītājs un viņa draudzene) šovakar ir mēmā kino vakars. Skatāmies 20. Gadu kino, Saša var diezgan daudz pastāstīt gan par autoriem
Gan par notikumiem kino. Foršs vakars! Nu labi. Gulēt jau ar jāiet, rīt 5:00 modinātājs, jāsaliek ekipējums ko rīt nest augšā uz augstuma nometni.

Gaidām, kad pieslēgs mobilo sakaru torņus, lai varam nosūtīt arī bildes.

Sveicieni no Elbrusa Ziemeļu puses Bāzes nometnes. Jānis Urtāns

Šodien mēs nesam augšā pirmo mantu porciju - pārtiku, degvielu un ekipējumu, kas nebūs vairs lejā nepieciešams. Sākumā neiet viegli, bet visi ejam vienotā solī un turamies grupā. Grupas maksimālais attālums no pirmā līdz pēdējam ir maksimums 5min. Tas ir labi! Beigās gan grupa mazliet pašķīst, bet pēc nepilnām 5 stundām visi esam augšā - augstumnometnē. Te paēdīsim pusdienas – tomātu zupu, vienīgā problēma… sāls ir kaut kur te pat, bet nezinām kur. Nu labi, bez sāls būs “veselīgāk”.

Ejot lejā laiks sāk “savilkties”. Iztālēm skatos, vai dabūsim mākoņa maliņu, vai nē? Iepūš vējš, melnais mākonis, kas bija blakus ielejā, pārveļas pāri korītei un… nebūs nekāds – paspēt pa maliņu! 3… 2… 1… aiziet, sākas melnā krusa, sit pa rokām, nu labi, nav tik traki, tad sāk sist arī pa pakausi, pleciem. Uzvilkta Gore-Tex Pro jaka, kājās membrānas bikses, cik liela iespēj ir palikt sausam? Nekāda, esam kā nopeldējušies, līdz nometnei bija 45min, kuru laikā visas takas pārvērtās par strautiem un visas vīlītes kļuva par ūdens rezervuāriem. No rīta daži cītīgākie bija somās iekšā salikuši visas drēbes. Nu, viņiem vienīgais sausais "apģērbs" palika guļammaiss.

Atgriežoties Bāzes nometnē redzams, ka saradušās ļoti daudz teltis, papildus kādi 35cilvēki, kas ir daudz! Tas nozīmē, ka 3800m nometnē nebūs daudz brīvas vietas. Nometne ir uz morēnas, it kā plašs, bet telts celšanai daudz vietas nemaz nav. Lietus un krusa turpina plosīt visu savā ceļā.

Ar labu nakti.
Jānis Urtāns no Bāzes nometnes 2500m augstumā.

Mostamies pulksten 5:00 - tam ir divi iemesli, izmantot jau pirmos saules starus apģērba žāvēšanai un paspēt iziet maršrutā pirms visa lielā bara. Grupai šodien var čāpot augšā savā tempā, nav uzlikts strikts laika rāmis, piedevām maršruts jau ir zināms, dažiem pat no pagājušā gada.

Es izeju agrāk - 7:30, mērķis žigli uzskriet augšā, lai ieņemtu telts vietas. Pēc mazliet vairāk kā trīs stundām ar visām mantām jau esmu augšā, un var sākties mans “krosfits” - šoreiz uz braucienu līdzi ir lielā kupola bāzes nometnes telts. Kāpēc gan būtu jāņem šāda telts, ja visi dzīvo divvietīgajās vai vienvietīgajās teltīs? Jo tas ir ērti! Var nostāties kājās, vakarā visi kopā var ieturēt maltīti, var noslēpties no lietus. Viss ir labi, izņemot papildus 14kg manā somā. It kā jau daudz, bet ir tā vērts. Krosfits ir saistīts ar akmeņu pārkrāmēšanu, jo uz morēnas nav atbilstoša vieta tik lielai teltij, tad nu man tāda vieta ir jārada! Divas stundas kaplējot akmeņus un pārvietojot lielos. Nu mazajai kosmosa stacijai ir atbilstoša vieta!

Pirmās vakariņas lielajā teltī, vējš netraucē, vieta visiem ir, lieliski! Ko gan varu teikt, šogad ir būtiski zemāka temperatūra. Teiksim tā salīgi… jau no kādiem 18:30 bez siltās jakas tā ļoti negribas sēdēt. Takā ejot uz augšu lielākas pusdienas izpalika, tad vakariņas ir sātīgākas - Tika Masala ar gaļu un olu nūdelēm. Šobrīd ir 20:56, ārā tumsa, skatos kā manā teltī termometra stabiņš lēnām slīd uz leju…

Rīt ejam augšā paspēlēties ar virvēm, mezgliem, dzelzīšiem.

Labu nakti.
Jānis Urtāns no Elbrusa Ziemeļu puses augstuma nometnes 3700m

Šodien daudz notikumu, bet pats galvenais... mums ir internets! Nu tas būtiski uzlabo iespēju skatīt laika prognozi, kā arī ziņot jums par saviem piedzīvojumiem.

Kopš vakardienas esam pārcēlušies uz augstumnometni 3700m. No rīta mostamies, brokastu mannā putra ar apelsīnu miziņām medū, kā arī mazajiem marshmelowiem. Tas, lai būtu spēks iet augšā. Šodien dodamies uz aklimatizācijas izgājienu. Minimālais mērķis ir 4600m.

Šogad esam agrā sezonas sākumā. Tas nozīme, ka nometne ir tukšāka, laika apstākļi mainīgāki, bet temperatūra zemāka, kas ir ļoti tīkami. Pat dienas otrajā pusē nogāze vēl nav pārvērtusies putrā. To noteikti labi atceras visi tie, kas ir piedalījušies Elbrusa braucienos - kā līdz celim var iestigt slapjā sniegā. Par laimi, šoreiz ne!

Dodamies augšā divās sasaitēs. Teikt, ka iet viegli būtu melots, bet iekļaujamies vidējā laika rāmī. Redzam kā mākonis “aizvelk” ciet mūsu nometnes vietu, mums gan pagaidām zilas debesis. Gurums, vējš, pie Lenca klinšu apakšas taisām atpūtas pauzi, visi ir sasnieguši minimāli aklimatizācijas augstumu 4600m.

Māris un Marts gan vēl labprāt pakāptu augstāk. Trijatā kāpjam vēl nedaudz augstāk un 45minūtēs pakāpjamies gandrīz 200m. Tad gan apstājamies, plāns bija uzkāpt līdz “helikopteram” (Helikoptera vraks kurš mācību laikā nogāzās 5000m augstumā). To gan mēs neizdarām, jo no virsotnes puses sāk pūst virsū slapju sniegu. Slapjums bijis mums jau gana, tādēļ nolemjam griezties apkārt un skriet lejā. To ar darām!

Pie sliktiem laika apstākļiem lieti noder mūsu Marmot Lair8p bāzes nometnes telts, to šķiet novērtē visi. Nonākot lejā sākas pamatīgs pūtiens, slapjais sniegs mūs ir panācis. Vējš ap 40km/h un viss tiek sapūsts slapji balts.

Vakariņas, mazliet smiekli un gulēt! Es gan netīšām atradu, ka beidzot ir ieslēgta 3G antena un dodos atbildēt summā vairāk kā 300 WhatsApp ziņām un e-pastu kaudzei.

Ekspedīcijas dalībniekiem vēl neesmu pateicis, ka ir internets, par to viņi rīt turēs ļaunu prātu, bet lai vēl pabauda šejienes dabu, rīt gan redzēsiet kaudzēm bildes Instagram, Facebook postos un kur tik vel ne.

Ar sveicieniem no sasnigušās un slapjās nometnes Jānis Urtāns

Šodien esam pēc aklimatizācijas kāpiena.

Mošanās režīms diezgan brīvs. Īpaši ilgi gan šā vai tā nogulēt nevar. Jau 5:00 ir gana gaišs. Mēs esam šeit mēnesi agrāk kā citus gadus, ierasti jūlijā drīz pēc saules uzlēkšanas teltī kļūst neciešami karsts. Šoreiz nav tik traki. Pat 8:00 teltī vel ir iespējams uzturēties.

Savu mazo telts ventilatoru šogad pat ļoti daudz neizmantoju. Braucienā līdzi ir trīs divvietīgas teltis, divas vienvietīgas teltis un lielā nometnes telts ēst gatavošanai un dzīvošanai sliktu laika apstākļu gadījumā. Es dzīvoju mazajā vienvietīgajā teltī, tāda mazliet tehnotelts sanāk, telts centrā iekārta mazā laterna, ventilators un satelīts, tālāk karājas rācija saziņai ar Sašu bāzes nometnē. Sānā salikta pārējā elektronika, lādēšana, akumulatori, saules panelis - arī 1,2x2m ir iekārtojami visnotaļ ērti. Tas man patīk nometnēs, kurās uzturas ilgāku laiku. Var veltīt laiku telts un nometnes iekārtošanai. Katrs parūpējies, lai viņa mājvieta būtu pēc iespējas ērtāka. Kur likt lielos kalnu zābakus, kur žāvēt jaku, kuram kafijas kanniņa stāv uzreiz pa ķērienam.

Šodien mums ir viegla atpūtas diena. Atkārtojam mezglus, virvju lietas. Kad laiks uzlabojas dodamies uz “slidkalniņu” gana svarīga prasme, spēt apturēt sevi slīdot lejā pa nogāzi. Izslidināmies, izspēlējamies un tad vēl drusku virvju lietas, kā izvilkt biedru ārā no plaisas. Ar šādām rotaļām aizpildām dienu.

Laika apstākļi visu laiku mijas, saulīte, mākonis, krusa, saulīte, lietus, slapjš sniegs.

Šis laika apstākļu dzejolītis šodien pilnā apmērā noskaitīts šķiet divas reizes. Slapjais sniegs ir viss netīkamākais, tas visu slapina un visam pielīp. Šeit tiešām noder lielā Lair telts, cik īgņojos to nesot augšā, tik priecīgs esmu katru reizi kad atkal sākas slapjš sniegs un var iet iekšā teltī vārīt kakao un dzīvoties tur. Ap vakariņu laiku, atkal, padsmit minūtes un telti klāj 50mm slapja sniega kārta.

Vel komunikāciju seanss ar Latviju un gulēt.

Rīt mostamies nepiespiesti, bet... takā aklimatizācijas plāns ir izpildīts un laika prognoze sola logu... Rīt vakarā sāksies mūsu virsotnes mēģinājums!

Sveicieni visiem Latvijā, baudiet siltumu! Mēs pa to laiku pabūvēsim sniega vīrus un priecāsimies par saulainajiem brīžiem kad pažāvēt drēbes.

Jānis Urtāns Elbrusa Ziemeļu puses augstuma nometne 3700m

Šodien mums ir pilna brīvdiena. Nu, kā lai to ņem brīvdiena... Tā kā esam sasnieguši visu nepieciešamo aklimatizācijai, nu pienācis laiks darīt to kādēļ esam te ieradušies. Šodien naktī startējam uz virsotni. Ejot uz virsotni ļoti nozīmīga ir laika prognoze.

Mazliet par laiku šeit. Pulksten 5:00 ir tik gaišs, ka īsti gulēt vairs nevar. Parasti šinī laikā vai nu līst, vai snieg, retāk kad ir saulains. bet ja ir, tad uzreiz jālien laukā un jāliek žāvēties vakardienas samērcētās drēbes, kā arī jāuzstāda saules panelis un jāsāk lādēt elektroierīces. Ap 8-10:00 parādās mākoņi, tie ierasti ir labdabīgi, ne tādi kā tie, kas parādās ap 12:00 - no tiem ierasti gan izkrīt kādi krusas graudi vai lietus piles. Ap 14:00 ir mākoņi no kuriem noteikti birs laukā krusa, slapjš sniegs un lietus. Tāds ir īsais pārstāsts par šejienes laika apstākļiem. Tas, ka būs krusa un lietus katru dienu, tas gan ir skaidrs. Protams iešanai uz virsotni tas nekam neder... Bet ir taču laika apstākļu prognožu mājas lapas?! Jā! Lai gan pēdējās trīs dienas šajās lapās nekas nesaskan ar lauka novērojumiem.

Pazīmes gan saka, ka naktī jābūt labi. Pa dienu, lai muskuļi neatslābtu nelieli vingrinājumi. Vakarā atkal līst, bet ap 19:00 viss ir izlijis.

Visi gana satraukti ir savās teltīs un gatavi manam modinājuma nācienam pirms gulētiešanas vel daudz jautājumi, kuras zeķes, cik biezas, kura termoveļa ar kuru flīsi kopā būs atbilstošā. Plāns 00:00 celties un 01:00 iziet maršrutā.

Es ceļos mazliet agrāk, lai pārliecinātos, ka laika apstākļi ir atbilstoši un ir vērts doties ārā. 23:45 noskan mans modinātājs, izlienu no telts, mēnesis spīd virs kalna, bet blakus grēdai aizmugurē normāli zibeņo, tas gan nav labi. Aprunājos ar vel diviem krievu gidiem, kuri tieši tāpat vēro debesis. Atliekam, skatīsim vēlreiz laiku 1:00. Pulksten vienos mēness aiziet aiz kalna un mainās gaismas apstākļi, visa Austrumu virsotne ir “cepurē” nekas labs nav gaidāms, blakus turpina zibeņot un no muguras arī nāk mākoņi. Skaidrs, šonakt maršrutā neejam. Īgni lienu atpakaļ teltī. Šī gaidīšanas spēle man nepatīk!

Jānis Urtāns, Elbrus 3700m

Vakar vakarā man nepatika laika apstākļi un tāpēc mēs neizgājām maršrutā. Šorīt laika apstākļi man nepatīk vel vairāk! Ir perfekta zila debess, neviena mākoņa! Viens kāpējs no blakus kompānijas arī man jautā, kāpēc mēs neizgājām, ir tak perfekts laiks! Es zibeņus un mākoņus redzēju 1:30, tad beidzām sarunu ar krievu gidiem, šis ir no telts izlīdis 2:00 un tad ir bijušas pilnīgi skaidras debesis.

Kaut kāda mistika! Ne es viens esmu neizpratnē, arī vietējie Guru saka ka tā gan bieži negadās.

Rezerves dienas mums protams ir, tā nav problēma, bet gaidīšana man tiešām nepatīk! Vel jo vairāk, esam sezonas sākumā, nokrišņi ir daudz un labās dienas nebūt tik daudz.

Rīt ir pilnmēness, ierasti tad ir stabilākie laika apstākļi, neviena meteo prognoze to neliecina, bet cilvēciskā pieredze gan to saka, piedevām, tāpat prognoze ar reālajiem laika apstākļiem nesaskan jau četras dienas.

Mazliet par mūsu kaimiņiem, protams, lielākā daļa ir krievi, daži ukraiņi. Tas jau ir ierasts mēs te esam tādi baltie zvirbuļi, uz mums parasti noskatās. Nevar noliegt ka mūsu ekipējums ir vairāk no cita gadsimta un ar citu domāšanu, bet visvairāk mani pārsteidz tas cik maz ir pievērsta uzmanība sadzīviski organizatoriskām niansēm, katru reizi sanāk kādam atvērt jaunu pasauli. Kaut arī daudzi ekspedīciju vadītāji un gidi nu jau ir paziņas, joprojām gadās kuriozi. Viens ekspedīcijas vadītājs atnāk pie manis pakonsultēties par laika prognozi. Saku kā arī ir jāskatās pēc fakta, prognoze neatbilst.

A kur es prognozi esmu dabūjis? Vai caur satelītu? Saku, ka jā satelīts ir, bet var tak no mobilā interneta, to pa laikam izdodas noķert. Tas pavisam apstulbina kungu. Pēc brīža dzirdu “u latišah jest internet! U nih kakie to drugie iPhoni s drugim potklicenijem u nih lovit”! Lieki piebilst, ka mums nav nekas atšķirīgs, piedevām pat viņu pašu vietējās SIM kartes. Nākošajā reizē, kad eju mēģināt pieslēgties internetam (tam ir atbilstoši pāris akmeņi) pamanu, ka viens no krieviņiem mēģina visu laiku nostāties aiz manis ar savu telefonu, lai arī dabūtu to izslavēto Latišu internetu.

Lai ķermeņi neatslābtu izejam nelielā pārgājienā, nākam atpakaļ uz ļoti agrām vakariņām. Vakardienas neiziešana maršrutā ir devusi labumu. Vakar visi bija satraukti, ko nu, kā nu. Šodien visi ir relaksēti, kā būs, tā būs, somas gatavas, rīta rutīna zināma, viss labi! Šoreiz arī es pats esmu pārliecināts, 00:00 ceļamies un ejam augšā!

Jānis Urtāns Elbrus 3700m

VIRSOTNE SASNIEGTA!!!

Pulksten 23:50 nozvana modinātājs. Jau caur telts sienām redzu, pilnmēnesi! Izlienu ārā - jā, zvaigznes! Viss skaidrs - nav nekādas atkāpes - mostamies, ceļamies un dodamies! Vieglas brokastis, somas. Pulksten 1:18 visiem kājās dzelkšņi, un esam iesējušies sasaitēs un ejam augšā.

Perfekta sniega nogāze! Lielie lieti to ir nogludinājuši, nakts dzestrums aprāvis, ideāli ejama sniega nogāze. Lenca klinšu pakājē esam pēc nepilnām 3 stundām, tas ir labs laiks! Piedevām nevienam nešķiet, ka būtu skriets, tas nozīmē, ka aklimatizācijas plāns ir strādājis un visi ir gatavi. Raiti ejam augšā 4800m, Helikopters, Vidējās Lenca klintis, te gan temps maķenīt sarūk, svaigais sniegs pa kuru jādzen taka. Pie 5100m jau dažiem paliek grūtāk, bet nav arī nekāds brīnums Kaukāza kalni ir smagāki, te nav runa par tehniku, bet par sajūtu, kā piemērs, aukstuma slimības līmenis ir zemāks nekā citos kalnu reģionos.

Pēdējais gājiens augšā pa kupolu ir psiholoģiski pasmags it kā nekas nemainās, it kā šķiet, ka redzi virsotni, bet tā patiesībā vel nemaz nav virsotne.

Pēc deviņu stundu gājiena beidzot tiek sasniegta Elbrusa virsotne 5621m.

Man ir liels prieks par virsotnes sasniedzējiem, katram šeit ir savs mazais stāstiņš. Ievai, Artai A., Mārim un Martam šī ir atgriešanās Elbrusā pēc pagājušā gada, kad lielie vēji divas nedēļas nevienam neļāva tikt virsotnē. Martam nepatīk līdz galam neizdarītas lietas, beidzot viņš sākto ir paveicis. Prieks par Artu A. pagājušajā gadā viņa atteicās no virsotnes mēģinājuma, šķiet šogad ar neskaitāmas reizes bija vēlme nesākt un pamest kāpienu, bet tomēr virsotne tika sasniegta. Sergejs ir bijis arī sarežģītākos un lielākos kalnos, bet Elbruss nebūt sākumā viegli nenāca. Tikai beigās labi atvērās gan kalns, gan Sergejam spēks kalnā, tāpēc priecējošs sasniegums.

Artai S. un Vilnim šis bija pirmais lielais kalns. Domāju gana daudz pieredzes gūts. Noteikti nebija viegli, tāpēc vel jo būtiskāk, kad sasniegums gūts caur cīņu ar sevi, tas paliek atmiņā labāk.

Man pašam šī bija trešā reize kādā no Elbrusa virsotnēm. Arī man brauciena sākums nevedās viegli, aklimatizācijā uziet līdz 4800m man bija grūtāk nekā visās citās reizēs. Tomēr virsotnes dienā “atvērās” apskriet cilvēku pa svaigo sniegu uz virsotnes kupola šķita tikpat viegli kā to darīt tepat jūras līmenī.

Virsotne sasniegta, nu ceļš lejā, kamēr caur klintīm tikmēr skati mainās un ir interesanti, tad sākas Elbrusa klasika, migla ar redzamību knapi 30m un nebeidzams gājiens pa sniega lauku. Piedevām pavisam slapju sniega lauku, kur vienīgā lieta kam vel pievērst uzmanību ir plaisas.(par tām plašāk mazliet vēlāk)

Nu esam nometnē, vakariņas Pesto makaroni ar olīvām un parmezānu, klāt sīpols svaigumam. Rīt lejā! Tas arī būs neliels izaicinājums, vienā reizē nonest visu, kas uznests divās, bet tas jau ir cita lieta, nu uz mājām

Jānis Urtāns no augstumnometnes kurā tikko ir uzlēkusi saule!

Vakar nonācām no virsotnes, šodien jādodas lejā uz bāzes nometni. It kā vienkārši, bet salikt somā visu sadzīvi, aiz sevis novākt nometni, nebūt nav tik vienkārši un ātri. Pulksten 10:00 ir nolikts iziešanas laiks no nometnes, tas lai paspētu tikt līdz bāzes nometnei pirms sākas ikdienišķais lietus ar krusu.

Novākt nometni un sakārtot somas prasa aptuveni divas stundas. Vienā piegājienā jānones lejā viss, kas uznests divās reizēs, protams, pārtikas daudzums ir samazinājies - tā ir apēsta un vairs nav jānes lejā, bet šā vai tā apjoms gana liels. Meitenēm somu svars tā ap 20kg, Marts jau mājās domājis par visiem nesamajiem svariem, ar pārdomātu minimālismu iekļaujas 25kg, Mārim ar fototehniku 34kg, Sergejam džentlmeniski svars vel lielāks. Es savā 75l somā salādēju savas lietas, tad grupas telti, grupas virves, virtuvi, 40,6kg, nu labi, ūdens pudeles vel nebiju pielicis klāt, 42kg.

Nu jāiet lejā! Visi soļo gana uzmanīgi, kā nekā svars uz muguras labs, tomēr esam sākumā gana raiti. Vēlme ir tikt lejā līdz lietum, diemžēl tas īsti nesanāk.

Atkal sāk līt, krusa atkal kapā! Šoreiz vismaz sākums nav tālu no nometnes. Paslīdu lietus dubļos, pamatīgi nogānos, ar šādu svaru nav viegli noturēt līdzsvaru. Pēc brīža izslīdu vēlreiz. Viss pa taku vairs neiešu, eju pa slīpumu blakus, tas nav tik slidens. Pārdomājot, laikam nav bijusi neviena diena bez krusas.

Viss, esam nometnē! Pusdienas, tad pļāpas, tad pirts! O, jā! Pirts pēc šīm dienām slapjumā un zemajās temperatūrās ir brīnišķīga! Var tā kārtīgi atsildīties, Sergejs “pirtojas” jau no mazām dienām, viņš ar pieskata temperatūru un garaini. “Ne mazāk par trīs reizēm”, ko vajag, to vajag! Patīkami mazliet palutināt ķermeni. Ieva visu braucienu ir gribējusi griķus, tos gan līdzi nebiju ņēmis, līdzīgākais bija griķu nūdeles. Beidzot vakariņās viņai tiek griķi. Koptelpā ir tējas dzeršana un kaut kādas citplanētiešu filmas skatīšana. Ar sarkanām acīm kaut ko runājam par filmu, pulksten 20:30, iesmejam par sevi, nu gan vēls, jāliekas gulēt. Nogurums ar ir savācies. Rīt gulēsim cik vien ilgi varēsim! Līdz 5:00! Ilgāk tāpat nevar nogulēt saule spiež caur telti.

Rītdien braucam uz Kislavodsku, upe kura jāšķērso gan vel nav apskatīta. It kā vel nevajag būt traki, sarunas gan dzirdēju ka ja mašīnas nespēs šķērsot, tad būs mantas jānes līdz gājēju tiltiņam, bet to skatīs rīt. Nu gan gulēt!

No Bāzes nometnes 2523m Jānis Urtāns.