DIENASGRĀMATA. Elbruss 2018

2018-06-25 19:04:07

Nu jau ierasti, pēc Līgo, Rīgas lidostā tiekas piedzīvojumu meklētāji, lai dotos uz Kaukāzu! Savām acīm skatītu Eiropas augstāko virsotni - aprimušu vulkānu; pārkāptu sev pāri, lai varētu nostāties tā virsotnē!
Astoņu cilvēku sastāvā sākam nu jau ceturto Virsotne.lv ekspedīciju uz Eiropas augstāko punktu - Elbrusu (5642m)

Par mūsu gaitām stāstīšu un mazliet vairāk iejusties braucienā ļaušu es ekspedīcijas vadītājs Jānis Urtāns.

Noslēgums

Virsotnes izgājiens ir noslēdzies, bet tas vel ne tuvu nenozīmē beigas, nākošais solis tikt lejā līdz bāzes nometnei, pēc tam jātiek līdz pilsētai (šajos apstākļos, kad tilti un ceļi ir izskaloti, arī tikšana līdz pilsētai var pārvērsties par ekspedīciju).
Kad esam tikuši līdz pilsētai, vel veiksmīgi ir jātiek arī līdz mājām. Tikai tad kad lidmašīna ir piezemējusies, pasu kontrole izieta un somas saņemtas, tikai tad brauciens ir patiešām beidzies.
Nu esam paveikuši visas pēdējā formalitātes, tūdaļ ar pēdējā soma tiks saņemta.
Rodas jautājums vai brauciens ir bijis veiksmīgs?
Šinī braucienā virsotne nav sasniegta, bet es vienalga teiktu ka šis ir bijis ļoti veiksmīgs brauciens!
Elbrusa brauciens ir ievads ekspedīcijā. Šis bija lielisks ievads tam kādi apstākļi var būt ekspedīcijā, vēji, sniegi, lietu, krusas, ļoti lieli vēji! Šo visu pārdzīvot esot teltī, iemācīties kā tas ir iemigt, kad telti plosa 70km/h vējš (uzreiz teikšu tas nav viegli), iemācīties kā nostiprināt telti lai tā netiktu purināta un tu varētu mierīgi gulēt. Kā tas ir iekurināt gāzes degli ja vējš ir tik stiprs ka pašam grūtu paiet.
Visa beigās, kā tas ir brist pa pus metru biezu svaigu sniegu tik stiprā vējā ka 10 soļu attāluma pēdas vairs nav redzamas, jo ir vēja aizputinātas. Aizvējā pie 85km/h iet pretvējā, pret sniegu kas tev ar sitiena spēku tiek triekts ķermenī un brillēs...
Jā, virsotne netika sasniegta, bet apstākļi un iemaņas kā dzīvot tādos ir iegūtas, un droši varu teikt, arī kāpēji kas ne pirmo reizi dodas uz kalniem, daudzi nav šādus apstākļus piedzīvojuši un apguvuši kā tikt ar tiem galā.
Šis brauciens ir noslēdzies un es gribu teikt tas ir noslēdzies veiksmīgi!

Tiekamies nākošajos piedzīvojumos kalnos un ne tikai kalnos!

Jānis Urtāns

11. diena (06.07.) Virsotne diena

Virsotnes dienas vienmēr sākas iepriekšējā vakarā.

Laika prognoze ir viduvēja līdz slikta pēc vispārējiem uzskatiem, bet labākā pēdējās nedēļas laikā. Prognozi gan mazliet apšaubīt liek no MČS atsūtīta automātiskā SMS, kas norāda uz stipru vēju līdz pat  90km/h, augtu ūdens līmeni upes un kataklizmām. Redzēs...

Savā, labi iekārtotajā, koppteltī vakarējam, jau iepriekšējā dienā bijām pamanījuši dīvainu kompāniju (dīvainu pēc pieņemtajiem kāpēju ekipējuma standartiem). Pa nometni sāk staigāt brezentā ģērbti, kalnraču ķiverēs un vel citā dīvainā ekipējumā tērpti ļauži. Beigās viņi iekārtojas tieši mums blakus. Parādās ģitāra, parādās blokflauta, nezināmas izcelsmes brūngans šķidrums  plastmasas pudelē un... Es neesmu krievu mūzikas fans, bet krievu romancēs ir kaut kas! Skan dziļdomīgas kalnu dziesmas/romances. Nometnē sākas neliels festivāls, cilvēki sasēduši klausās, kurš sleklaino, kurš vel kaut ko, bet tiešām ir neliels festivāliņš kopīgi domājošajiem.

Pusnaktī ir paredzēta mošanās un laika apstākļu skatīšana, ir 22:30 vēl skan mūzika un ar skitouristiem lentojam. Skaidras debesis un bezvējš, tik ļoti gaidīti laika apstākļi, kas nav bijuši jau sešas dienas. Ir cerība uz labu laiku izejot. Pusnaktī ar Saņu izejam uz sakariem, atliekam mošanos uz 30min, tad rācijā saku, ka lai vai kas, bet izejam 2:00. Šī ir mūsu pēdējā iespēja, pēc šī virsotnes mēģinājuma mums uzreiz jādodas lejā, lai paspētu tikt līdz pilsētai uz lidmašīnu. Iepriekšējās četras dienas ne prognoze ne acīm redzamais nedeva iespēju pat mēģināt. Šobrīd prognoze saka, ka virsotnē šodien būs līdz 35km/h vējš, paredzami nokrišņi, bet vismaz vējš negāž pavisam no kājām.

Iziešanas laiks tiek atlikts, jo sākas slapjš sniegs. Pirms divām stundām vēl bija skaidras debesis, bet tagad še tev! Kamēr sataisāmies gan lietus jaka, gan bikses viss slapjš. Uz 2:30 principā vairs nekas nesnieg. Ejam augšā. Pirms mums maršrutā ir izgājušas vel četras grupas, viņas startēja pilnīgā sniegā. Ejam augšā pa pirmo nogāzi, lavierējam gan būtu precīzāk; lavierējam starp izskalotajiem kanāliem.
Atkal sākas nokrišņi. Vismaz izoterma ir nokritusies zemāk un mums esot 4400m augstumā tas vairs nav lietus, bet gan sniegs. Sniega ir daudz... vēlāk solīja 18+5cm sniega, bet kā uzzinājām arī tas ir pārāk ne ambiciozs uzstādījums.

Takā ir svaigs sniegs taka jābrien pašiem. Bet pirms mums tak bija vel četras kompānijas - kāda jaunas takas brišana?! Šāds jautājums varētu rasties. Pie esošā sniega daudzuma un vēja jauna taka ir jābrien katram, ja tu esi 10 soļu attālumā līdz priekšā esošajam, tad viņa iemītie pakāpieni tiek aizputināti līdz teju pat neredzamiem kur nu vēl izmantojamiem. Pie šāda sniega apjoma iešana ir ļoti apgrūtināta un fiziski grūta. Kas mūsu maršrutā ir svarīgi, pat pie šāda sniega daudzuma praktiski nav lavīnu riska. Turpinām! Ir smagi, bet ja tiksim līdz kupolam, tad tur būs vējš, bet sniegam vajadzētu būt nopūstam. Turpinām!

Iešanas ātrums nav slikts priekš tik sliktiem laika apstākļiem, bet tas nav pats labākais virsotnes sasniegšanai. Pie 5150m atzīmes nosēžamies daļēji no vēja pasargātā nogāzē atpūsties, pirms izejam atklātā vietā. Pēdējā nogāze smagi nāca, liela cīņa ar vēju un sniegu. Pēdejās nedēļas laikā pūš visu laiku, tāpēc esam mazliet notrulinājušies pret to. Atgādināšu solīto vēja ātrumu virsotnē - 30-35km/h. Izvelku savu mazo vējā ātruma mērītāju, pieceļos mazliet kājās (atpūtas pauzē visi ir sasēduši sniegā) Anemometrs rāda 85,4km/h!!! Nopietni?!? Okk, labi, esam notrulinājušies pret patstāvīgo vēju, bet 85! Mēs esam daļēji pasargātā vietā no vēja, mēs šeit jau cīnāmies soli pēc soļa pret vēju ejot, kas tad ir augšā atklātā vietā? Šinī brīdī ar Saņu saskatāmies - abiem acis ir iedegušās - ejam ķert 100+! Tad brīdis sarunai ar saprātu, jāiet lejā...

Pa īso brīdi ko sēžam nogāzē Ojāram kājas ir sapūstas sniegā un seja izskatās kā sasalusi ar sniegu, gandrīz sabīstos, bet skats dramatiskāks nekā patiesībā, lai pasargātu sevi no nenormāli spēcīgās kalnu saules grupa smērē sev uz sejas NoSun krēmu kurš ir balts un biezs. Pie šī krēma ir pielipušas sniega pārsliņas, tas kopējo skatu padara diezgan šausminošu, realitātē protams viss ir kārtībā. Zemāko temperatūru kāpienā un vējā man uzrādīja -17C, bet nevienā brīdī auksti nebija. Protams, jo mēs visi esam labi ekipēti, pusei ir dubultie zābaki, vai minimums supergeiteri (Batura), bet lielās dūnu jakas pat īsti netika vilktas. Cimdi gan, tie bija “lielie dūraiņi”. Pirksti prastos cimdos šinī vējā sala. Cauri nu jau vismaz 50cm jaunajam sniegam iešana lejā ar nebija tā pati vieglākā.

Esam atpakaļ augstajā nometnē, Diena mums vel ne tuvu nav cauri, jātiek vel lejā uz Bāzes nometni. Mūsu kāpiens gan ir beidzies, šogad Elbrusa virsotne nav sasniegta. No Ziemeļu puses to jau septiņas dienas neviens nav izdarījis. Pat grupa, kas gatavojas savam 8000m projektam, ļoti labi ekipēta un spēcīga, tāpat kā mēs virsotni nav sasniegusi. Ir mazliet skumji, ka augšā tikuši neesam, bet patiesībā izbaudīt šādus apstākļus vien jau ir kaut kas! Elbrusa brauciens Virsotnes klubiņa biedriem ir kā sagatavošanās Akonkagvai un vēl dažām citām ekspedīcijām. Līdz šim mūsu Elbrusa braucienu es veidoju kā ievadu ekspedīcijā. Maigu ieskatu kā ir! Šis brauciens bija kā ideāls treniņš nopietnu ekspedīciju apstākļiem, iemācīties uzcelt telti 50km/h stiprā vēja, to nostiprināt, un vēl turpat gatavot ēst!  Tās ir iemaņas ko apgūt ir ļoti būtiski, ja skats uz augšu ir notēmēts.

Zinu, ka šinī gadā no Latvijas vēl cilvēki ir plānojuši braucienu uz šejieni, interesē kā ar laika apstākļiem veiksies viņiem. Šis gads ir ļoti atšķirīgs no visiem iepriekšējiem, kad ir vestas grupas un organizēti speciālie treniņi šeit.

Mūsu diena vēl gan nav galā, divu stundu “power nap” un sākam krāmēt somas. Šoreiz jāsaliek viss vienā somā un ar to jāiet lejā uz Bāzes nometni. Nu jau tas ir apgūts un gana veikli izdarīts, uz Ievas muguras soma gan izskatās jokaini, tiešām liela! Mugursomu svars ejot lejā variē no 18-30+kg. Atvadāmies no augstās nometnes biedriem, apmaināmies ar kontaktiem, jau šādi tādi projekti ir padomā...
Dodamies pa visam lejā.

Nu jau no bāzes nometnes Jānis Urtāns

10. diena (05.07.) Pēdējā iespēja

Šorīt paredzēts gulēt, prognoze saka, ka nav vērts celties, naktī pilna uguņu izrāde tālumā, nākot tuvāk rītām, šovs atnāk līdz mums. Gāž kā ar spaiņiem teiciens ir vietā, tad ūdens, tad krusa, tad sniegs, vējš šķiet līdz šim pats spēcīgākais. Lai pamērītu ātrumu slinkoju - negribu izlīst ārā. Ojārs, gan nolemj žigli izskriet nokārtoties, pa fikso, neģērbsies... 30 sekundes un pilnībā slapjš.

Līdz pulksten 10:30 esam piedzīvojuši krusu, lietu, dedzinošu sauli. Šobrīd ir tik karsts, ka mierīgi var staigāt īsrocī.
Ar džekiem nolemjam, ka vajag nomazgāties. Šovs ar skaņu efektiem. Bet tik laba sajūta!
Un patiesībā arī sasilstam ātri.

Tiem kas ir bijuši Elbrusa BC no ziemeļu puses noteikti atceras vietu, kur ņem ūdeni. Pa kreisi aiz MČS. Šobrīd dienas laikā tur izveidojas tāds ezers, ka tas ir 1m attālumā no zemākās telts vietas. Nogāze ir tā izrobota ar straumēm un ne jau tērcītēm, ka bail! Ir neiedomājami silts! Viss kūst!

Tikko izgājām uz sakariem ar leju pa rācijām - visapkārt Elbrusam kataklizmas, divi tilti noskaloti, appludināti ceļi, neiedomājamais karstums tik augstu dara savu, bet mums plāns ir skaidrs un rīcības saskaņotas, tā kā gaidiet ziņas!

Šovakar startējam, mūsu pēdējā iespēja!

Jānis Urtāns

9. diena (04.07.) Gaidīšanas laiks

Nometne lēnām pildās cilvēkiem un teltīm, jau sešas dienas neviens no ziemeļu puses nav sasniedzis virsotni. Laika prognoze nav spīdoša, bet ir cerība uz šo nakti. Man prieks par grupu, kurai dzīvotprieks nav zudis, visi čalo un rosās gana patstāvīgi. Meelis aktīvi sleklaino, šī ir pirmā reize, kad viņš mēģina kāpt uz lentes, sākumā nevarēja nostāvēt, nu jau tīri labi pat staigā. Sākt lentot kalnos galīgi nav tas pats kas parkā, vējš gāž no kājām un lecot nost no lentes nav neviena gluda vieta kur piezemēties, tikai akmeņi un šķembas vai bedres.

Ja godīgi man šī gaidīšana sāk grauzt. Vai šonakt beidzot varēsim iziet? Ēst arī īsti vairs negribas. Lai iemigtu telti piekūpinu ar, no Nepālas vestajiem, zālīšu vīstokļiem, vismaz palaiž nervus, labi dziļi iemiegu, pat nosiekalojos...

Modinātājs 00:55. Izlienu no telts - vēja nav un ir nenormāli silts un mitrs gaiss. Nometnē vēja nav, perifērijā mākoņi nav, virsotnē gana blīvs balts vates pikucis.
Ko darīt? Pēc gaismiņām redzu, ka augšā iet piecu cilvēku grupiņa, viņus pazīstu, ar viņiem pēdējos divus gadus esam tikušies dažādās vietās. Viņi iet augšā, šī viņiem ir pēdējā iespēja.

Ko darīt mums? Modināt grupu? Ejam? 01:00 rācijā izeju uz sakariem ar Saņu. Viņš no attāluma arī jau brīdi vēro kalnu. Ko darām? Apkārtne ir laba, bet nu labi nav. Ko darīt? Atliekam...!

7:40 dzirdu pazīstamu balsi, lecu no telts ārā. Paziņas, kas šodien izgāja maršrutā ir atpakaļ. Kopā uz virsotni izgāja četras grupiņas, viņi tika vistālāk - knapi līdz helikopteram. Izpūsti, salijuši, nosaldēti viņi tomēr griezās atpakaļ. Ka nav, ta nav! Zinot, ka viņi ir gana spēcīga grupa, tas mazliet nomierina. Bet eh... Mums iespēja vel ir. Aprunājos vēl ar pāris grupām, izrādās tās vēro mūs. Ies ārā tad kad mēs.

Gaidīšanas spēle ir viena no, kalnos tik ļoti pazīstamajām, bet ne tām patīkamākajām spēlēm. Mēs gaidām...

Rīts tikai tikko sācies, bet jau tik daudz notikumu un emociju. Nu jāsāk taisīt brokastis!

ar sveicieniem,
Jānis Urtāns

8. diena (03.07.) Pirmais mēģinājums

Mostos īsi pirms pusnakts, izkāpju ārā no telts, mākoņi visos līmeņos, virsotnes pat neredz, vējš pie teltīm ap 30km/h. Līdz pulksten 2:00 vēl var gaidīt, bet, ja laiks neuzlabosies, tad ir jāatliek ieziešana. Ielienu atpakaļ teltī un pēc brīža sākas krusa! Telti sāk purināt vēl trakāk, skaidrs jau bija, ka iziešana atceļas, bet iekšēji tomēr cerēju, ka laiks noskaidrosies... nekā!

Kas tālāk? Mums vēl ir divas rezerves dienas, un mēs gaidīsim savu izdevību! Laika prognoze gan nav ļoti iedvesmojoša, bet arī iepriekš tā ir bijusi neprecīza, tāpēc cerēsim un gaidīsim.

Rakstu no telts kuru pamatīgi purina vējš un visa telts smaržo pēc ingvera! Telts sānu kabatiņā bija ingvera pulvera paciņa. Pa nakti vējš tā purināja telti ka ir atsists vaļā ziplock maisiņš un viss kājgalis ir pārklāts ingvera pulvera kārtā.

Vienu lietu es neesmu pieminējis, tas ir karstums. Uz kalna ir ļoti neierasti apstākļi, ierasti 3800m nometnē dienā ir silts, bet naktī ir savi -5C, šogad tā nav. Ar visu 50km/h vēju wind chill ir +5. Tas ļoti atsaucas arī uz pirmās nogāzes kondīciju, tā kūst vaļā acīmredzami. Ja pirms divām dienām bija balta nogāze ar atsevišķām ledaini mitrām, atsegtām vietām, tad šobrīd uz visas pirmās nogāzes ir vairs tika atsevišķas balta sniega vietas, viss ir sakusis.
Lai lielā straumē tekošo ūdeni mazliet novadītu divi cilvēki ar lāpstām veido kanāliņu. Precīzu domu ko viņi cenšas panākt es nesaprotu, jo tā īsti kur šo ūdeni novadīt citur nav. bet gan jau kāda doma ir.

Guļu teltī, atpūšos, skaņa tāda it kā pēkšņi atrastos pie jūras, viļņu vēju šalkoņā. Skaidrs, ka te nav nekāda viļņu skaņa... lecu no telts ārā. Viens no nogāzes lāpstotājem arī skrien, skrien tāpēc, ka virs viņa ir atvēries kāds ūdens kanāls un viņa virzienā plūst milzīgs ūdens, slapja sniega daudzums. Ir izveidojusies jauna kalnu upe. Kungam ar lāpstu paveicās palika viņš uz saliņas kurai apkārt sadalījās galvenā ūdens straume.

Ar laika apstākļiem galīgi kaut kas šeit nav kārtībā, to saka arī “vecie vilki”. Īsti nav skaidrs kāpēc tik ilgi ir tik spēcīgi vēji, piedevām kopā ar tik neierasti siltu laiku.
Šonakt pusnaktī mēs atkal skatīsim laika prognozi un novērojumus, lai saprastu vai vēl stundu vēlāk mums doties augšā.

Jānis Urtāns

7. diena (02.07.) Atpūtas diena

Vakardienas vakars bija pilnīgi mierīgs, tālumā mākoņos tikai zibens rotaļas bija kā atkāpe no laba laika.
1:30 aiziet! Sāk atkal purināt!
Kaut arī telti purina pamatīgi, zinu ka viss izturēs, visas atsaites nostieptas un pamatīgi akmeņos saraktas. Pulksten 6:00 miegs galīgi vairs nenāk, lienu ārā, pastāvīgs vējš 40km/h brāzmās līdz 60km/h. He he, mierīgs rītiņš, guļiet cik gribat...
Ja jau esmu augšā tad sākam rīta cēlienu, aiziet pēc ūdens, kas tek no ledāja, uzvārīt miso zupiņu un mazā slackline sesija.

Šī diena bija paredzēta kā atpūtas diena pirms virsotnes. Laika prognozes gan nav pārāk daudzsološas, bet skatīsimies! Ēdam, guļam, pļāpājam, atkal ēdam. Tāda ir mūsu atpūtas diena. Gulēt jāiet ātri, jo naktī izejam uz virsotni!

Jānis Urtāns

6. diena (01.07.) Aklimatizācijas diena

Nozvana modinātājs. Rāda 3:00 - ceļamies augšā. 4:00 ir nolikts iziešanas laiks uz augsto aklimatizāciju. Laiks nav atbilstošs iešanai augšā, bet apzināti ejam. Pagaidām meteorologi neko labāku nesola tuvākās dienas, tāpēc laicīgi saprast, ko nozīmē 65km/h vējš.
Izejot ir skaidrs, ka laika prognoze melo. Solīja 65hm/h virsotnē, bet tas noteikti nav tiesa. Iešana augšā arī nav tā pati vieglākā, patstāvīgs 50km/h pretvējš, kamēr vējš tikmēr labi, kad uzrauj augšā mazos ledus gabaliņus tad gan vairs nav patīkami. Prieks, ka līdzi ir lielās brilles (googles) tas dod gana siltumu un aizsardzību.

Ejot augšā satiekam pirmos, kas ir atkāpušies un dodas lejā, vējš tos nopūtis, tikuši līdz kupolam tas ir noledojis. Vienā brīdī pat nācies ar cirtni cirsties ledū, lai vējš nenopūstu. Saka, ka pēc prognozes 65km/h virsotnē, par to es iesmeju, izvelku mazo meteostaciju, un viņam redzot izmēru 52km/h nospriežam, ka pie kupola ticamāk bija ap 90km/h. Viņi iet lejā, mēs, augšā. Šis ir mūsu aklimatizācijas izgājiens, jātiek pēc iespējas augstāk. Piedevām ja gribam mēģināt sasniegt virsotni, tad ar šādu vēju šā vai tā nāksies tikt galā, labāk tam stāties pretim sagatavojušies un ar atbilstošu aklimatizāciju.

Vējš mazliet noplok un jau gana raiti tiekam līdz apakšējām Lenca klintīm, tur atstājam somas un uzvelkam lielās jakas. Nosmejam, ka pēc skata mēs ne uz Elbrusu, bet gan uz kādu 8000 esam saģērbušies, lielās brilles, lielās jakas, lielie cimdi. Ap stūri apejot atkal sāk pūst, nekas mums jāturpina! Tiekam līdz vidējām Lenca klintīm un helikoptera atlūzām, šeit vējš praktiski pazūd. Redzams, ka uz Rietumu virsotni cilvēki iet, tātad nav tik traki! Principā arī mēs varētu turpināt uz augšu, bet nav līdzi somas, jo tās atstājām zemāk.
Nonākot lejā nometnē, te ir pavisam silts un vēja praktiski nav. Pulkstenis rāda 12:00 dienā, laiks mums ir gana, paēst pusdienas, pazvilnēt, tik kur? Telts ir nenormāli uzkarsusi. Es atkal nopriecājos par savu mazo ventilatoru, ar atsaiti to nostiprinu vērstu pret seju un eju gulēt diendusu. Māris staigājot garām saka ka, nesaprot kā es varu teltī nogulēt. Pēc tam, kad saprata piesolīja nogriezt vadus - tā nav godīgi!

Šodien vēl vakariņas un uztaisām Masalu Chai, nometnē parādās kardamona un anīsa smarža.
Rītdien mums ir atpūtas diena, tad skatāmies un dodamies...

No nu jau tumsā un mākoņos zibsnījošo uguņu ieskautās Elbrusa 3800m nometnes Jānis Urtāns

5. diena (30.06.) Trenniņa diena

Laiski mostamies un brokastojam. Pēc vakardienas mantu nešanas slodzītes mazliet tomēr vajag arī atpūtu - ceļamies 7:00! Šodienas plānā ir zemais aklimatizācijas izgājiens un sniega nodarbība. Tā kā izejam vēlāk, tad sniegs jau ir pakusis uz paredzam slapja nodarbība - "Kā apstādināt sevi vai arī biedru kurš ir izslīdējis pa sniega nogāzi"? Ar šo scenāriju arī spēlējāmies, bikses slapjas, no sniega protams. Saulē un vējā izžūstam gana ātri.

Šogad ir ļoti silts, bet vējains laiks. Pastāvīgs vējš ap 30km/h, bet brāzmās sasniedz 60km/h. Ja šeit būtu labi mīnuss grādi, tad vairs nekāda runa par komfortu, tik par ciešamu izdzīvošanu.

Savu dienas galveno plānu esam izpildījuši jau pulksten 15:00, un ir parādījies brīvais laiks, kuru arī aizpildām ar dažādām nodarbēm.

Lai arī ārā pūš vējš un ir auksti, iekšā teltī ir karsti. Ko darīt? Ieslēgt ventilatoru! Laikam palieku vecs un gribu komfortu. Esmu iemācījies gana ietaupīt svaru, tā lai varētu paņemt līdzi savas komforta lietas un mīļlietiņas. Ventilatoru, čuguna tetsubīni tējas ceremonijai, slacklainu brīviem brīžiem. Slacklainu iemēģina arī Nikolajs ar Ojāru. Tā šeit dzīvojam!

Rīt otrais aklimatizācijas izgājiens. Nu viss laika apstākļu rokās, pagaidām virsotnē sola 65km/h, protams ceru uz metrologu kļūdainām prognozēm.

Jānis Urtāns
Elbruss 3623m

4. diena (29.06.) Augšējā nometne

Šodien atstājām bāzes nometni, pārceļamies uz augšējo nometni 3600m, visur gan šī nometne tiek saukta par 3800m nometni, bet neviens altimetrs man te nav rādījis šādu aukstumu.

Vakar bija kam augšā gājās smagi, šodien negāja viegli, bet noteikti daudz labāk un raitāk kā vakar. Nometnē iekārtojāmies uztaisījām uzreiz savu virtuvi, katram deglim sava no vēja pasargāta vieta. Vakariņās mums ir rīsu tika masala ar tītara gaļu. Šinī reizē par pārtiku ir domāts mazliet savādāk. Pārtiku vajag garšīgu, citādi ilgstoši dzīvojot ar nebaudāmu ēdienu ir grūti. Labs ēdiens ir svaigs ēdiens, bet tas ir smags, arī to visi zina ka garās ekspedīcijās pārtika ir smagākā mugursomas sastāvdaļa. Kā atrast balansu starp garšu un svaru? Šādās paciņās esmu sagatavojis ēdiena porcijas, gan divpersonu gan vienpersonu. Piemēram rīt brokastīs būs sāļā putra ar saulē kaltētiem tomātiem un Indijas riekstiem. Ar šādu pakošanu grupai esmu atvieglojis gan nešanu, gan gatavošanu. Šis brauciens ir vērsts uz to lai dalībnieki kļūtu neatkarīgāki, ēst visi gatavo paši. No sagatavotām porcijām, bet joprojām katram pašam savs JetBoil’s jāpieskata.

Laika apstākļi mūs šodien lutināja, ne par karstu, ne par aukstu. Vējš nometnē gan mazliet purina, šodien brāzmās līdz 40km/h tas protams temperatūru diezgan būtiski pazemina. Visiem gan guļammaisi ir silti un lielas bažas tas pagaidām nerada.

Sveicieni no Elbrusa ziemeļu puses aukstās nometnes.
Jānis Urtāns

3. diena (28.06.) Bāzes nometne

Pirmais rīts kalnos. Paredzēts celties pulksten 7:00. Lai pēc garās dienas varētu mazliet atpūsties, uzreiz gan saku ka īpaši ilgi nogulēt nevarēs. Kaut arī esam vienā laika zonā, saullēkta/rieta atšķirība ir 3 stundas.  Pulksten četros jau ir gaišs, pulksten sešos teltī jau ir tik karsts ka grūti tur uzturēties. Māris ar Meeli jau augšā no 3:30, fotogrāfiem savs dienas ritms, noskatīts kalniņš no kura mēģināt fotografēt saullēktu. Bildes no Māra Pilāta redzamas šeit.

Es pats ceļos nedaudz pēc pieciem, jāsakārto pēdējās augšā nesamās pārtikas lietas. Arta un Marts nolēma kalnu gaisu baudīt guļot ārpus teltīm.

Brokastis, mannā putra ar žāvētiem persikiem medū un datelēm.  Šodien jānes pirmā mantu porcija uz augšējo nometni. Visi ir nolēmuši lielāko svaru uznest pirmajā reizē. Sākums ejas ļoti labi, vakar bez mugursomām bijām uzgājuši līdz 3000m aukstumam, šodien aukstuma atzīme tiek sasniegta tikai 10min vēlāk, bet ar atšķirību ka uz muguras ir soma ar vidēji 16-18kg. Kādam iet vieglāk, kādam grūtāk, bet mērķtiecīgi visi esam tikuši augšā. Pusdienas lēcu biezzupa ar kindzu. Iekārtojamies nometnē un tad žigli uz leju. Dienas otrajā pusē laiks šeit mainās, tādēļ ātri vēlams tikt lejā, jau tālumā dzirdami pērkona dārdi. Lai ceļš interesantāks, ejam uz leju caur “Sēnēm” interesanti akmens veidojumi augstumā līdz 8m kas no tiesas atgādina sēnes.

Pulksten 16:00 esam lejā bāzes nometnē. Joki un iesmējieni par stīvumu, ir jau saprotams, pirmā īstā kalnu diena tāda intensīva sanākusi. Oļa, nometnes darbiniece, piedāvā uzspēlēt volejbolu, es gan uzreiz saku ka no mūsējiem diez vai kāds parakstīsies, protams, pajautāt jau var. Uz jautājumu par volejbola spēli Ieva uzreiz atbild ar pretjautājumu - kāds vel traumatiskāks sporta veids nav pieejams?  Pēc mūsu gaitas volejbols izskatītos kā zombiju spēle.

Vakariņās tortilja wrapi ar pupiņām, ingveru un avokado. Pēc tam gan visi gana veikli pa “gultiņām”. Vel vakarā video zvans ar Latviju, laika zonu līdzība, bet dienasgaismas laika starpība joprojām pārsteidz. Zvans 8:00, Latvijā gaiša, koša diena, es teltī iededzu lukturīti lai videozvanā mana seja vispār tiktu izgaismota.

Ar labu nakti, sveicieni no Elbrusa bāzes nometnes
Jānis Urtāns

2. diena (27.06.) Bāzes nometne

8:00 ir izbraukšana, bet jau 6:00 augšā. Tirgus apmeklējums, nopirkt svaigu maizi, sieru, sviestu un zaļumus.
Somas visas sanestas lejā un Jurijs piebrauc klāt, vienmēr man patīk ar viņu aprunāties, Sniega leopards, tas visiem kāpējiem izsaka daudz! Papļāpājam un krāmējam augšā divus 4x4 busus un vienu džipu.
Jau zināmais ceļš, bedrains visnotaļ, tik nezinu, vai jau esmu pieradis pie tā, vai arī bedres kļuvušas mazākas, tam gan es īsti neticu... braucot pa šiem ceļiem vienīgais apzīmējums ir jaukta tipa ceļa segums, tad grants, tad asfalts, tad asfaltā bedre tik liela ka tas kļūst par zemes ceļu. šogad nav neviens akmeņu nogruvums, kam būtu jābrauc pāri. Sasniedzot vietu, kur braucam nost no asfalta gan sāk kratīt. Bet teiktu, ka ceļi šogad ļoti labi.

Nonākot bāzes nometnē uzreiz uzbūvējam teltis, iesim izstaipīt kājas. Bāzes nometne atrodas 2500m augstumā, lēnu garu uzstaigāsim līdz 3000m, laiks gan sāk bojāties, bet lietus aiziet mums garām, pa batoniņam un tad uz leju. Nikolajs mums pirmrindnieks pirmais gan augšā gan lejā. Pārējiem visiem līdzīgi, neviens nesūdzas par grūtībām un ar kustās gana naski.
Nonākot lejā ir pusdien/vakariņu gatavošana.
Atšķirībā no iepriekšējiem braucieniem, kad tika gatavots kopīgi grupai, šogad ir izmaiņas. Katrai teltij ir savs JetBoil deglis kurā tiek sagatavota no Latvijas atvesta sagatavota pārtikas paciņa. Līdz ar to kopējais pārtikas svars ir būtiski samazinājies. Kas ir nozīmīgi, šinī braucienā paši nesam teltis, katrs pats gatavo ēst, līdz ar to šis kļūst par pilnīgāku mācību braucienu, ne velti pagājušajā gadā četri Elbrusa grupas dalībnieki turpināja piedāvāto izaicinājumu un sasniedza savu nākošo virsotni - Akonkagvu! Šajā braucienā mācīsimies vairāk, bet tas ir katra paša interesēs piedevām ar labāko pieejamo ekipējumu!

Rītdien ceļamies, mostamies un nesam augšā uz augstuma nometni pirmo mantu daļu.

Jānis Urtāns

1. diena (26.06.) Transfērs

Norunātais tikšanās laiks lidostā ir 1:00, lieki piebilst, ka nekāda īpašā gulēšana pirms tam nesanāk. Ļoti relaksēti (varbūt pat pārāk relaksēti) notiek pēdējie grupas pārtikas salikšanas somā darbi, kurš neizmanto Osprey Airporterus, tie vel ieplēvo somas lidostas plēvēs un ejam uz somu nodošanu. Dāma, kas veic iečekošanu priecājas par mūsu relaksēto attieksmi, bet norāda - takā skrejceļš kaut kādu apstākļu dēļ ir jāslēdz, lidmašīnai ir jāpaceļas par pusstundu ātrāk. Šāda informācija, protams, īsti nekur zināma nebija - iekāpšana sākas pēc 5 minūtēm. Takā lidosta ir praktiski tukša, tad liela stresa par to joprojām nav. Eju samaksāt par papildus nododamo bagāžu. Grupas ekipējums teltis, virves, skrūves, virtuves un nometnes aprīkojums man ir mazliet vairāk kā 40kg. Nonāku pie kases, kā jau var gaidīt... rinda! Kādam futbola kausa VIPam nav kārtībā papīri, vel kāds vēlas nopirkt biļeti no lidostas Y uz Lidostu X atrodoties lidostā Z un to visu kaut kādā veidā vēl sarežģīt, bet viņa izlidošanai jābūt tūdaļ.
Nedaudz nepieklājīgi, bet iespraucos pa vidu, jo man tikai ir jāsamaksā, kas ar izrādās nav tik viegli, jo dāmai, kas viena pati tur darbojas mana čeka apmaksa ir četrkārtīgi jāiegrāmato ar roku.
Pie manis atnāk dāma no iečekošanās, vajag skriet!
Skriet jau man nav problēma, tik smieklīgi, man ir jāsavieno divi salīdzinoši tuvu esoši lidostas punkti, bet tas jādara pa garāko iespējamo ceļu, jo klients nevar iziet pa taisno - lidostas uzgaidāmās telpas pats gals ar C sektora pēdējiem izlidošanas vārtiem. Pēc skata kā noskriet burtu C pa burtu, nevis pārlēkt no viena gala uz otru.

Tālākais jau mierīgi. Nakts pavadīta lidojot un nu pulkstenis rāda 10:00 no rīta, ar visām somām +28 grādos esam Mineralnie Vodi.

Pa ceļam iebraucam mazā alpīnistu veikaliņā, nezinātājs tādu nemaz neatradīs, daudzdzīvokļu mājā iekšā, pa gaiteni taisni, pa labi, tad pa kreisi.
Īpašnieks pats ir kāpējs, tādēļ veikalā ir gana daudz interesantas kāpšanas “mantiņas”, kas būtiski, cenas vienkārši smieklīgas. Gāzi ar visiem nodokļiem nopērku par summu, kas ir uz pusi zemāka kā Latvijā.

Šodien vēl gana daudz papīru formalitātes, vietējās pārtikas sagāde, beidzot kārtīgas pusdienas! Kam forele, kam šašliks, bet laba maltīte!
Pulkstenis rāda 18:00, vēl gribēju šo to pateikt par rītdienu, bet puse jau ir likusies gulēt. Nav jau brīnums ar! Tūdaļ tuvosies 40h nomoda.

Rītdien mūs gaida visnotaļ interesantais ceļš uz Bāzes nometni. Izrunāju ar šoferiem, ka drīkstam pagulēt ilgāk, upe šogad mierīga, to ar auto varēs šķērsot arī pusdienlaikā. Izbraukšana tikai 8:00 - varam gulēt!

Labu nakti!
Jānis Urtāns